piektdiena, 2016. gada 22. jūlijs

Atsauksme par grāmatu "Bērnu audzināšana franču gaumē" (Pamela Drakermana)

Kad manai meitai ir astoņpadsmit mēneši, mēs ar vīru nolemjam visi kopā doties nelielā vasaras atpūtā. Mēs izvēlamies kādu piekrastes pilsētiņu, līdz kurai no Parīzes, kur mēs dzīvojam (esmu amerikāniete, bet vīrs - brits), ar vilcienu var nokļūt pāris stundās. Mēs rezervējam viesnīcas istabiņu ar bērnu gultiņu. Šobrīd meita ir mūsu vienīgais bērns, tādēļ nepārmetiet mūsu bažīšanos par to, cik tas varētu būt sarežģīti.
(..)
"Tas iztukšo egoismu," saka Estere, kura savu meitu - apburošo, dievināto vienīgo bērnu - izvilka no istabas, lai viņa no manis atvadītos. "Bērni, kas nesaka bonjour vai au revoir, vienkārši dzīvo kā burbulī. Tā kā vecāki sevi ir veltījuši viņiem, kad gan viņi sāks nojaust, ka viņiem ir arī jādod, nevis tikai jāņem?"
(..)
Kādu pēcpusdienu mēs kopā ar bērniem devāmies uz restorānu, kas atradās netālu no ostas. Tā bija viena no idilliski skaistajām Francijas vasaras dienām, kad pusdienlaika saules staros zaigo balti mazgātas ēkas. Un dīvainā kārtā mēs visi pieci to patiešām izbaudījām. Ēdienu mēs pasūtījām pavisam mierīgi un pēc kārtas. Bērni palika savās vietās un baudīja ēdienu - arī zivi un dārzeņus. Nekas netika nomests zemē. Es nedaudz pamācīju, kur tas nepieciešams, taču iztiku bez klaigāšanas. Tā gan nebija tāda atpūta kā ēst maltīti divatā ar Saimonu. Tomēr varējām izjust, ka tik tiešām esam devušies brīvdienās. Maltītes beigās mēs pat mierīgi padzērām kafiju.
*****
"Bērnu audzināšana franču gaumē" (Pamela Drakermana)


otrdiena, 2016. gada 12. jūlijs

Atsauksme par grāmatu: Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi, Gabriela Zevina

Sieva nogalina savu vīru ar sasaldētu jēra cisku un no "ieroča" atbrīvojas, to pasniedzot vakariņās slepkavības izmeklētājiem. Rakstnieks Roalds Dāls stāstā gan nodrošina plašu izskaidrojumu, tomēr policists Lambiasī brīnās, vai tiešām pieredzējusi mājsaimniece jēra cisku pagatavotu, kā aprakstīts stāstā - proti, gaļu neatsaldējot un neliekot marinādē vai neizmantojot garšvielas. Vai, šādi pagatavota, tā nebūtu sīksta un bezgaršīga? Nenodarbojos ar gatavošanu )nedz noziegumiem), bet, pievēršot šim faktam lielāku uzmanību, stāsts sāk atšķetināties. Neņemot vērā šo atrunu, viss sakrīt, pateicoties meitenei, ko reiz pazinu, - sensenos laikos viņai patika Dāla Džeimss un milzu persiks. 
(..)
"Ej, apciemo Amēliju," Lambiasī saka Eidžejam. "Domāju ar meitēnu aiziet uz pilsētas Bērnu muzeju. Gribu viņai parādīt, kāpēc nebūtu prātīgi slēpties muzejā. Vismaz šajā laikā pēc vienpadsmitā septembra notikumiem."
(..)
Džeikobs paiet garām grāmatu plauktam, kas veltīts vēsturei, un pastiepj sveicienam roku pretī pusmūža vīrietim uz trepēm, teikdams: "Lambiasī kungs, man jums ir grāmata!" 
(243.lpp., burvīgā izdevniecība BaibaBooks)

Grāmata par grāmatām un cilvēkiem, kam patīk grāmatas. Lai arī grāmatā netrūkst pat detektvīvromāna elementi, kopumā grāmata ļoti gaiša un dzīvi apliecinoša. Cilvēki, dilemmas un lēmumi, attiecības un likteņi. Un grāmatas. 
Lai arī ļoti viegli lasās, tā izpelnījās manu aizkustinājumu un augstāko novērtējumu. Pilnīgi žēl, ka grāmata stāvēja plauktā jau kopš pavasra grāmatu izstādes.
Pilnīgi noteikti iesaku izlasīt!

ceturtdiena, 2016. gada 31. marts

Brokastis brīvdienās - vafeļu brunch Mākonī


Brīvdienas rītā man nu nepavisam gribas taisīt piecus ēdienus, lai ir apmierināti visi, bet tomēr gribas, lai ģimene ir kārtīgi paņēmusi, tādēļ nereti brīvdienās dodamies brokastot ārpus mājām. Lai arī citiem vieglāk izvēlēties brokastošanas vietu, centīšos reizi pa reizei padalīties ar savu pieredzi. Pirmajiem tā laime tiek Stabu ielas "Mākonim" un vafeļu brančam (breakfast+lunch=brunch).


Piedāvājumā: 5 eiro no personas par sāļajām un saldajām vafelēm - ēd cik gribi. Vafeles tiek iznēsātas uz paplātes, apmeklētājiem atliek tikai izvēlēties vai pasūtīt no piedāvājuma.
Pieejamas vafeles ar vēršaci un bekonu, ar BBQ vistu un ananāsiem, ar mocarellas sieru, tomātiem un zaļumu pesto, ar putotu fetas sieru un svaigiem salātiem, ar šokolādes krēmu un banāniem, ar biezpiena krēmu un karamelizētiem riekstiem, ar iebiezināto pienu un augļiem, ar zemesriekstu sviestu un meža ogu ievārījumu. 

Vafeles tiešām gardas, vienīgā problēma - risks pārēsties. Ja iepriekš radās baža, vai vafeles nepiestampās vēderu - nē, tās ir pietiekami neitrālas un vieglas, lai nejustos pārēdies mīklas izstrādājumus.

Dzeramais jāpērk atsevišķi. 

Laiks: sestdienās 10-16
svētdienās 10-18
Vieta: Stabu 42
Iepriekš bija iespējama rezervācija, bet tagad atcelta. parasti ilgi neesot jāgaida.

Jātzīstas, ka neskaidra palika cenu politika pirmsskolas vecuma bērniem, jo vienā reizē viņi summā netika ierēķināti, citā - tika.


Starp citu, viņiem arī ļoti jauka brokastu ēdienkarte. Un pati vieta arī jauka :)

svētdiena, 2016. gada 27. marts

Atsauksme par grāmatu: "November 9", Colleen Hoover (angļu valodā)

I wonder what kind of sound it would make if I were to smash this glass against the side of his head.
(..)
He's made such a huge difference in my life. More than he'll ever know. If it weren't good for him, I don't think I would have ever regained my confidence. I know I wouldn't have  had the courage to audition anywhere. Just having him in my life one day a year has had such a positive effect on me, I'd hate myself if I did the exact opposite for him.
(..)
I grin as I lower my mouth to hers. "Spoiler alert. They lived happily ever after."
And then I kiss her. 
And it's a twelve.
Not the end.
Far from it.

Ne visiem cilvēkiem ir tāda privilēģija - lasīt savas dzimšanas dienas datuma grāmatu, tāpēc, kolīdz uzzināju par Collen Hoover grāmatu November 9, uzreiz zināju- man to noteikti jāizlasa (gluži tāpat kā izlasīju sava dzimšanas gada grāmatu - 1984). 
Iepriekš es neko nezināju par autori, bet tagad es notiekti izlasīšu vēl kādu viņas grāmatu. Izrādās - viņa ir New York Times No.1 bestselleru autore.
Man šķiet šī grāmata nevar nepatikt grāmatumīļiem - stāsts ir par puisi, kas dāk rakstīt savu pirmo grāmatu un meiteni, kurai patīk lasīt. Grāmatas nosaukums ir radies no datuma, kad viņi satikās  - 9. novembrī. 
Tā ir Fellonas pēdēā diena Losandželosā - viņa pārvācas, lai sāktu jaunu dzīvi pēc tam, kad viņas  aktrises karjerai pārvilka svītru ugunsgrēkā gūtie apdegumi. Viņi ir jauni un Fellona ir pieņēmusi mātes viedokli, ka cilvēki ir gatavi ilgtermiņa attiecībām, tikai tad, kad ir sasniguši 23 gadu vecumu. Tādēļ viņi nolemj pārbaudīt savas attiecības un tikties reizi gadā tajā pašā vietā, tajā pašā datumā, un tā piecus gadus: 

We'll both get to experience life we're supposed to at this age, but we also get to be with each other once a year.
Attēls no november9book.com

Grāmatas sākums ir rotaļīgs un viegls, mīlestības pilns, bet tad Fellona uzzina ko tādu, kas leik viņai apšaubīt fiņu attiecību likteni un nolūkus.
Grāmatas beigas lika raudāt vairāku lappušu garumā. Beigas nepavisam nebija rotaļīgas un vieglas, tās bija - kā jau dzīvē mēdz gadīties.
Grāmata rakstīta gan no Fellonas, gan Bena perspektīvas, iespējams tas ir iemesls, kādēļ man grāmata tik ļoti patika. Ja tā nebūs mana šī gada grāmata Nr.1, tad noteikti viena no labākajām, ko šogad būšu lasījusi.

P.S. par grāmatām angļu valodā parasti rakstu blogā morebooksandboardgames.blogspot.com, bet šī grāmata man tik ļoti patika, ka nolēmu padalīties arī šeit.

otrdiena, 2016. gada 8. marts

Iepazīstot sevi: VALS (vērtību un dzīvesstila) tests

Lai arī VALS tests radies tirgus segmentēšanai, man šķiet gana interesants arī sevis iepazīšanai. Tā runā, ka šī testa rezultāti būtiski nemainoties arī pāris gadu laikā.

svētdiena, 2016. gada 21. februāris

Izšūta Ziemassvētku zeķe

Beidzot pavisam, pavisam finišējis ir mans 4 gadus ilgais projekts - Ziemassvētku zeķe Jēkabam. Kāpēc tik ilgi? Citi mazdarbiņi, citas aktivitātes manā dzīvē, mazi bērni, kuri arī grib iesaistīties šūšanā u.tml. Un galu galā - izšūšana nav ātra padarīšana :) Bet beidzot gada nogalē pabaeidzu!
Bekstiču šūšana, mazgāšana, un tad jau nodevu gādīgajās šuvējas rokās, vēlreiz liels paldies! Un izrādās - noformēšanai ir piejams praktiski tāds audums, kā dēls izsapņojis. Tas nekas, ka es izvēlētos citu, ļauju izvēlētties, jo savu zeķi viņš tik tiešām gaidīja. Jo mazajam brālim jau bija sava īpašā.
Un, ja dziesmā dzied "each day is Valentine's day", tad kāpēc lai mīlestības dienā neatgrieztos Ziemassvētku noskaņās...

Zeķes dizains: Dimensions "Snowman Snapshots"
Šūts no komplekta ar oriģinālajiem diegiem, mainījām vien dizainā paredzēto karināmo pret noformējuma audumu.

trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Atsauksme par grāmatu "Kā Starbucks izglāba manu dzīvi" (Maikls Geitss Gills)

Šis ir patiešām pārsteidzošs baltā vīrieša stāsts - vīrieša, kurš tika nomests no ASV elites virsotnēm, lai, satiekot jaunu afroamerikāņu sievieti no pilnīgi citas vides, iemācītos, kas dzīvē svarīgs. Viņš bija dzimis pārtikušā Manhatanas Augšīstsaidas ģimenē, bet viņa - nabadzīgā Bruklinas apkaimē. Viņam reiz bija bijis ietekmīgs darbs reklāmas jomā, bet nu vairs nebija nekā; viņa bija nākusi  no ielas, bet tagad guvusi panākumus - tik lielus, ka spēja piedāvāt svešiniekam iespēju izglābt pašam sevi.
(..)
Čārlijs vienmēr bija šādas možas enerģijas pārpilns. Bijām jau vairākas reizes kopā strādājuši. Čārlijs mēdza ierasties agri un iedzert "sarkano aci" - parasto kafiju ar papildu porciju espreso. Šķita, ka puisis savu maiņu burtiski nolido, it kā šis papildu kofeīns viņam piešķirtu īpašu spēku.
(..)
Tad es izgāju ārā ziemas naktī, viņu mīlestības sasildīts. 

Maikls Geitss Gills "Kā Starbucks izglāba manu dzīvi", 272 lpp., izdevniecība "Zvaigzne"