svētdiena, 2011. gada 30. oktobris

Svētdienas avīzes vietā 45

Sveiciens svētdienā!
Šogad neesmu sastapusi nevienu cilvēku, kurš sūdzētos, ka nepatīk rudens un par to milzīgs prieks, jo man tas ir mīļākais gadalaiks.Un tieši šāds laiks man asociējas ar rudeni - pelēkas debesis + dabas krāsainība.
< Daniela par mūžizglītības programmu Grundtvig (jau sen gribēju par šo ko uzrakstīt, bet labi, ka ir naskāki cilvēki)
> 10 lietas, ko vajadzētu varēt pateikt pirms nāves
100 veidi, kā vienkāršot savu dzīvi (un padarīt sevi laimīgāku)
> loģikas spēle: cukurs
< 10 šalles no t-krekliem
> kukurūzas lauks stikla bumbiņu ripināšanai
Tiekamies novembrī!

trešdiena, 2011. gada 26. oktobris

Rudens vakars

Zinu, ka rudens miglas sagādā ne mazumu klapatas, bet man tāaaaaaa patīk :) izbaudīju pirmdienas vakarā, atgriežoties no frizieres, izbaudīju otrdienas rītā, labprāt izbaudītu arī rīt. Tādās dienās tā vien gribas ņemt fotoaparātu rokās, iet ārā un bildēt, bildēt, bildēt.... mēģināt iemūžināt tos pieklusinātos toņus, caur kuriem laužas krāsainās lapas
Šoreiz izlīdzējos ar telefonu
Manis pēc šādi laikapstākļi varētu būt līdz marta - godavārds nenožēlotu, ka nav sniega un sala!

pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris

Par un ap pārvākšanos

Kā jau solīju, pastāstīšu, kā tad mums gāja ar pārvākšanos.
Pirmais secinājums, par ko gan lieli pārsteigumi nebija: mantu krietni vairāk kā pirms 7 gadiem, kad sākām dzīvot kopā. Un pārvākšanās arī sarežģītāka, jo jādomā arī par kaķi un bērnu, kam tas ir gana liels stress. 
Jā, sākumā bija tā...
un šitā...
Šis jau no jaunās mājas...
Lai bērns kaut cik pierastu pie tā, ka būs jaunas mājas, vedām pēdējās nedēļās viņu regulāri uz topošo vietu un stāstījām, ka tagad te dzīvosim, te būs Tava istaba, te virtuve, te vecāku istaba. Bet tik un tā pirmais vakars bija nemierīgs. Bērns staigāja ar mugursomu plecos, mīļmantiņu pie rokas, apavus vilkt nost negribēja, cītīgi uzmanīja kaķi un vienā brīdī paziņoja, ka jāiet mājās. Es ar aun šitā...ptuveni tādā vecumā piedzīvoju pārvākšanos, turklāt mamma saka, ka tām mājām bija diezgan vienāds plānojums, bet tik un tā esot prasījusi, kad brauksim mājās. Mans tētis no Sibīrijas uz Latviju atbrauca vēl saprātīgākā vecumā - gadu pirms skolas gaitu uzsākšanas, un arī esot paziņojis, ka grib atpakaļ uz mājām. 
Kad jau bija izpakota kāda spēle, bērns kļuva mierīgāks.

Sākumā bija grūti pierast-noticēt, ka tik tiešām beidzot esam savā dzīvoklī. Man pirmā nedēļa pagāja kamēr pieradu :)
Pirmais rīts. 

Mana pastkarte pa logu.
un tepat arī dārziņš, kurā, cerams, rudenī ies mūsu mīlulis
Šis varētu būt jau otrais vakars
Un tas nekas, ka vēl tik daudz ko darīt un iekārtot, toties tagad vakaros visi trīs (kaķi ieskaitot-četri) esam kopā un nav garais ceļš un bērnudārzu un dzīve ceļā no viena dzīvokļa uz otru.
Paldies visiem, kas šajos gados mums palīdzēja praktiskos un mazāk praktiskos darbos, lai mēs varētu ievākties!
bildes autors: Jēkabs (2 gadi 5 mēneši)

svētdiena, 2011. gada 16. oktobris

Svētdienas avīzes vietā 43

Sveiciens oktobra vidū!
Es nupat tik esmu pieradusi, ka ir rudens, bet dzirdēju arī viedokli, ka tūlīt jau sāksies ziema. Ziemu negribu, gribu rudeni vēl - kaut kā tas ražas bagātības un krāsainības laiks man dikti patīk. Tāpēc cenšos garastāvokli uzlabot arī tiem, kam oktobris un novembris šķiet gada visnelabākie mēneši. Ceru, ka arī jums padaru krāsaināki priecīgāku šo laiku :)
> par krāsām runājot, noteikti iesaku lasīt Daces krāsaino blogu, kurš svin jau 4. dzimšanas dienu
10 veidi kā tikt pie pašam savas labās veiksmes
20 lieliskas bērnistabas
slepeno ziņu spilvens
atvaļinājuma atmiņas burciņā
dāvanu iesaiņošana
dāvanu iesaiņošana 2
Uz pavisam drīzu tikšanos!

svētdiena, 2011. gada 9. oktobris