ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs

Par bērnu audzināšanu

Kā jau kādu reizi atpakaļ, Māmiņdienas un dēla dzimšanas dienas noskaņās, solīju, apkopoju šādas tādas savas domas par bērnu audzināšanu. Nedaudz no cita skatu punkta kā pagājušajā reizē.
Šoreiz manas domas ne tik egoistiskas :) bet vairāk arī par to, ko es bērnam varu dot.
Esmu dzirdējusi vairākas mammas sakām, ka viņām tā patīk bērni zīdaiņa vecumā, kad viņi ir ucināmi un bužināmi. Es esmu sapratusi, ka man gan patīk bērni no 3 gadiem, kad viņi ir kļuvuši par, iespējams spurainām, personībām, un paši viskautko sadomā un atklāti paziņo savas vēlmes un viedokli.

piektdiena, 2012. gada 18. maijs

Trīsgadnieka dzimšanas diena

Kurš pateiks, kur man palika šī nedēļa?
Šķiet tik tikko vēl bija svētdiena :) šogad man Māmiņdiena bija savādāka kā citus gadus, jo tajā iekrita arī dēliņa nu jau 3. dzimšanas diena. 
Un pirmo reizi saņēmāmies uz kārtīgu bērnu ballīti, jo nu arī pašam gaviļniekam par to ir prieks un bauda.

trešdiena, 2012. gada 9. maijs

Pirmie soļi šūšanā: vāģu gultasveļa

Izmantojot savu plašāko brīvo laiku, esmu pieķērusies pirmajiem nopietnajiem mēģinājumiem un pacietības pārbaudei sadarbībā ar šujmašīnu. Pacietību man tas daudz prasa, un nosēdēt arī pagrūti, bet tas prieks dēla acīs, kopš nopirkām audumu ar Vāģu varoņiem un līdz pat gatava varianta ieraudzīšanai, tas iedvesmo tālāk saņemties :) 
Īstiem šuvējiem gan kreiso pusi labāk nerādīt, bet toties katru vakaru (pagaidām) varu izbaudīt bērna sajūsmu, ka var iet gulēt un apsegties ar auto

svētdiena, 2012. gada 6. maijs

piektdiena, 2012. gada 4. maijs

Dāvana 2,5 gadus vecam puikam

Patiesībā šim ierakstam vajadzēja tapt pirms pāris mēnešiem, bet nu jau ieskats ar ilgāku pieredzi :) Ziemassvētkos visvairāk dāvanas, protams, tika dzimtas jaunākajai atvasei, tas ir manam 2,5 gadus vecajam dēliņam. No tā visa topa lietas, ar ko gāja gulēt un nākošajā dienā staipīja līdzi bija tālvadības džips un Laines no mammasrokām darinātais attīstošais kubs. Ne grāmatas, ne vecmammas sarūpēts izejamais kostīmiņš, un pat ne vannas lietas ar makvīnu nestāvēja klāt. 
Pēc pāris mēnešiem topā palika mašīna, jo to tak viegli vadīt un tas ir interesanti, un galu galā - tā tak liela, forša mašīna.
Par kubu interese pavisam, nav zudusi, BET tas vairāk interesē, ja arī vecāki iesaistās un darbojas ap viņu (akmentiņš vecāku laukā - vajadzētu biežāk).
Kubam līdzi nāca arī auduma grāmatiņa krāsu mācībai. Kā attēlos redzams, katrā lapā ir pa rūķītim, tikai katrs savā krāsā.
Uz paša kuba ir aktivitātes roku darbināšanai un jaunu prasmju apgūšanai - gan jostu aiz- un at-taisīšanai un pogāšanai, 
 gan aukliņu vēršanai un lentīšu siešanai.