piektdiena, 2012. gada 28. decembris

Ziemassvētki un prieki

Kādā pirmssvētku dienā, lai priecīgāku padarītu vakaru dēliņam tā, kā tajā vakarā būsim divatā un pāris reizes viņam būs jādzird "Pagaidi, mazliet! Vispirms es brālīti...", nolēmu iepriecināt uzzīmējot eglīti un sniegpārslas. Zīmēt nemāku, bet bērnam prieks un mulsums bija liels ieraugot :)
Un vakar bērns man 2 reizes dāvināja šo no lego tapušo puķi. Tas esot man Ziemassvētkos :)
Izlēmu arī šodien mēģināt iepriecināt un tapa sniegpārslas, ko iekāru logā. Pamācības sniegpārslām atradu pie Krūmiņu Zanes.
Tādi mani prieki. Un nevis par mantām, bet par aktivitātēm un kopābūšanas prieku. Patiesībā vajag tik maz, lai iepriecinātu...

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Starp svētkiem

Decembrī to svētku tik daudz, ka nebrīnos, ja kādam uznāk svētku depresija vai nevēlēšanās svinēt. Aiz muguras mana darba balle, darba pasākums bērniem un bērnudārza eglīte. Priekšā vīram darba Ziemassvētku pasākums un paši svētki. Un tam visam pa vidu - katru nedēļu vismaz viena jubileja kādam no ģimenes loka. Tāda sajūta, ka decembris ir par un ap dāvanām un ciemošanos/pasākumiem.
Viegli no tā visa nogurt.
Un tie rūķi, salaveči un Ziemassvētku vecīši - ar ko viņi atšķiras? vai viens un tas pats? Un kāpēc viņš dāvanu nes vairākas reizes? Un kāpēc vecākiem ne vienmēr nes? Un vai vispār ir vajadzīgs Ziemassvētkos rūķis ar dāvanām, ja pirmais šogad satiktais rūķis atnesis šitik daudz lego?
Mans 3,5 gadnieks pāris dienu laikā piedzīvoja pirmos 2 savus rūķus, kas nekautrējās atnākt. Ar pirmo bija salīdzinoši drošs un iesaistījās aktivitātēs, bet tad brangais vecītis netīšām uzkāpa uz rokas pirksta. No otrā vecīša šī iemesla dēļ tika ievērota krietna distance un piesardzība - pēc dāvanas gan aizskrēja ātri. Pēc tam prasījām, vai patika rūķis. Jā! Jo nekāpa uz pirkstiem. Cerams pēc gadiem par to visu tikai pasmiesimies.
Bet par pozitīvajām lietām (kuras šajā laikā arī ir daudz) - iesaku ideālu alternatīvu bērnu saldumu (konfekšu) pakai - Skrīveru saldumiem ir šādi gardi un veselīgi našķi.
Mierīgu un sirsnīgu jums šo pirmssvētku laiku un spēju nepazaudēt patiesās vērtības!

pirmdiena, 2012. gada 17. decembris

Eglītes rotājums no filca

Šodien mans bērnudārznieks pēc slimošanas atgriezās savās ikdienas gaitās un līdzi aiznesa uz grupiņu filca rotājumu eglītei. Tā kā kopīgo grupiņas rotāšanu nokavējām uztaisījām kopā vismaz šādu rotājumu no filca un pogām.

trešdiena, 2012. gada 12. decembris

Paštaisīta lampa no diegiem

Interneta dzīlēs biju redzējusi un nolēmu izmēģināt taisīt lampu no diegiem.
Sagatavojam:

  • vingrošanas bumbu
  • pārtikas plēvi
  • tambordiegu
  • PVA līmi
Bumbu notin ar pārtikas plēvi (ja vien negrasās iznīcināt). Ak jā, bumbu izvēlējos tādēļ, ka piepūst tik lielu balonu, kā vēlējos, no mājās esošajiem nesanāktu. 
Sākas ķēpīgākā daļa - aptīšana. Mēs vilkām diegu caur pudeli ar līmi un tinām. Vienam pašam gana ķēpīgi. Iespējams var mēģināt vispirms notīt bumbu ar diegiem un tad pamatīgi pārklāt ar līmi, bet nez...
Žūšanas periodā bumbu ik pēc laika jāpagroza un jānoliek uz citiem sāniem. Apakšā vēlams paklāt avīzes vai ko citu, kam līme neskādēs.
Kad diegi pavisam droši ir sausi, izlaidu bumbai gaisu un izgriezu caurumu vienā galā, pa kuru tukšo bumbu izņemt ārā.
Iegūtais rezultāts nebija ļoti ciets, diegi bija elastīgi un mierīgi iespiedās - nezinu, vai tam būtu līdzējis biezāks sietojums vai vairāk līmes.
Un pielikta pie griestiem. Spuldzīti gan var redzēt un par to mums mājās bija diskusijas, jo man negribas, lai lampa apslāpē gaismu, bet redzama ekonomiskā spuldzīte diez cik jauka arī nav.
Varbūt ir vēl kādam pieredze?

sestdiena, 2012. gada 8. decembris

Sēdošais Lickle ted lācis Adriānai

Kad izlēmām, ka ģimenē gribas būt vairāk kā diviem, likās, ka apkārt nevienam bērnu nav. Bet nu ir, un pa vairākiem bērniem ģimenē! Tāpēc pirms kāda laika tapa vēl viena dzimšanas datu glezniņa no Lickle ted sērijas.

Svētdienas avīzes vietā

Šonedēļ Sandras blogā mani uzrunāja ideja "No need for sunday paper" . Kāpēc? Jo ne vienmēr man ir spēks un laiks kautko jaunradīt, bet lasu un iedvesmojos blogus un citas lietas, ko nu man stumbleupon izmet, katru dienu. Tāpēc arī nedēļas nogalē apkopošu šeit interesantākos un iedvesmojošākos atradumus, varbūt arī kādu no jums uzrunās :)

Nedēļas sākumā atklāju blogu "Message with a bottle". To raksta Chris Illuminativīrietis, kurš pameta darbu un tagad audzina mazuli (un strādā tikai kā freelancer (kā to pareizi latviski sauca?). Ar ko šis blogs interesants? Pirmkārt jau vēstījumu forma - teksts uz līmlapiņām, kas redzamas mājas vidē, otrkārt, saturs  - atziņas par bērnu audzināšanu jeb kā pats Kriss rakstījis: "Piezīmes sev pašam, lai atgādinātu, ko darīt un dažreiz vēl svarīgāk - nedarīt audzinot bērnu"

Pavisam vienkāršs veids, kā ēdienreizi padarīt patīkamāku - piešķir formu ceptām olām.
Formiņas nopērkamas šeit. (Amazonē lielāka izvēle). Nez vai nevar izlīdzēties ar tādām prāvākām piparkūku formiņām?

Vēl šonedēļ Sigņa blogā bija interesanti raksti - par Ziemassvētku dāvanām vīriešiem un sievietēm, kuros var apkopotas idejas universālām dāvanām, kas vairumam patiktu.

Un nedēļās beigās aizrāva filosofiskākas tēmas:
Stāsts par 20 dolāriem, ko kāds vīrs maksāja katru reizi savai sievai, kad viņi mīlējās.... Ko sieva ar to naudu darīja, kāpēc un kā viss beidzās, iesaku izlasīt pašiem :)

Lai mums visiem jauka nākošā - Ziemassvētku nedēļa!
Published with Blogger-droid v1.6.5