otrdiena, 2013. gada 28. maijs

Kā sekot blogam?

Līdz šim es pati jaunumus no interesantiem blogiem saņēmu uz e-pastu un lasīju blogspot ziņu lentā, bet nupat arī es pāriešu uz bloglovin. Sākt sekot manam blogam, ir iespējams uzspiežot uz zemāk esošo saiti un spiežot zilo follow pogu.
Follow my blog with Bloglovin
Lai izmantotu šo rīku, nepieciešams piereģistrēties ar savu e-pastu vai facebook kontu un atrast savus interesantos blogus, spiežot follow.
Bloglovin ļauj izlasīt vienuviet visus interesējošos blogus. Bloglovin pieejams arī uz viedtālruņa.
Savā blogā joprojām saglabāšu iespēju pierakstīties jaunumu saņemšanai e-pastā (atrodas labajā stūrī pašā augšā).

trešdiena, 2013. gada 22. maijs

Skriešana Rīgā šovasar

Rīgas Dome šovasar organizē skriešanu pa Rīgas parkiem īsajās distancēs: bērniem 300 metri, pieaugušajiem: tautas klase - 1 km, Izturības distancē - 3 km. 
Pirmais no 5 posmiem notiks šosestdien, 25.maijā Uzvaras parkā (pie Maritim) (tieši mans skolas laika aplis laikam būs :) )
Pēc tam skriešana:

  • 29. jūnijā Viesturdārzā
  • 27.jūlijā Kronvalda parkā
  • 24.augustā Arkādija parkā
  • 14. septembrī Maskavas dārzā
Interesenti varēs iesaistīties arī nūjošanas nodarbībās. Reģistrēšanās uz vietas pasākuma dienā.

Veikali bērniem

un protams vecākiem. Tādiem, kas saviem bērniem grib to labāko, bet apdomīgi tērē naudu. 
Viens šāds vecāku radīts veikaliņš ir ejamspeleties.lv, kur iespējams iegādāties rotaļlietas un preces māmiņām un mazuļiem no Vācijas, Itālijas un Spānijas par izpārdošanas cenām vai ar nebūtiskiem iepakojuma vai pašas preces defektiem.
Un otra vieta, ko gribu ieteikt - Stabu ielā (Rīgā) ir komisijas veikaliņš Bille, kur gan iegādāt labas drēbītes par labām naudiņām, gan iegūt naudiņu par saudzīgi lietotām, bet vairs nevajadzīgām bērnu lietām.


pirmdiena, 2013. gada 20. maijs

Karstā un skrienošā nedēļas nogale

Ja nedēļas sākumā ir 2 jubilejas maniem vīriešiem, tad nogale iesākas, kā jau pienākas - ar ciemiņiem svinot dzīvi. (Tagad sēžot un rakstot attapos, ka neviena bilde no abiem ciemiņu piegājieniem nav. Un žēl...) Bet šī nedēļa Rīgā paiet arī skriešanas zīmē. Un atkal jāiestarpina, ka tādēļ nākas arī ko atcelt - par Muzeju nakti jau laicīgi saprotam, ka šogad jāizlaiž, bet Miera ielas svētkus atmetam jau dienas gaitā. Atkal žēl, ka visu nevar paspēt, bet tā nu ir, ja tik daudz notikumi vienā nedēļas nogalē.
Sestdienu sākam iesildoties - Rimi bija saorganizējis maratonu bērniem - ar Pulvertorni un Vanša tiltu. Un diplomiem un medaļām.
Pasākums gan notika ap diendusas laiku, un mazais skrējējs savas domas par to, vai skriet, vai nē strauji mainīja. Beigās gan distanci kopīgi veicām, tiesa tuvu asarām, ka tagad tieši tas ir jādara. Bet beigās bija medaļa, par ko tagad lepns. Un iespēja ēst cukurvati, lēkāt piepūšamajās atrakcijās un ēst auksto zupu.
Paldies organizatoriem par iespēju audzināt mazos skrējējus, tādus, kam 5 km vēl ir par daudz!
Sestdienas vakarā jādodas laicīgi pie miera, jo priekšā svarīga diena. 
Vispirms ganu mājās abus bosikus, kamēr vīrs vareni pieveic pusmaratona trasi. Un tad jau palīgos atbrauc mamma, pārrodas arī laimīgais vīrs, un es varu iet cīņā ar saviem 10 km. Starts dienas vidū, karstā saulē nudien nav tas, ko alkstu, jo esmu karstumjūtīga persona un labprātāk uzturos ēnā. Bet šitāds pasākums tikai vienreiz gadā, tāpēc atņemu vīram Dienas devu, paņemu puslitru ūdens un dodos uz centru. Pa ceļam draudzīgi ar citiem skrējējiem pastāvu rindā uz wc. Atmosfēru noķeru, kad tai rindā stāvot, citas meitenes pamana uzrakstu, ka maksimums tualetēs var uzturēties 25 minūtes :)
Krastmala, cilvēki plūst, maratona un pusmaratona skrējēju apbalvošana. Iesildos un dodos uz savu starta koridoru. Pameklēju tēti un kolēģes, kam turpat vajadzēja būt, bet neatrodu, jo līdz sākumam neaizeju. Toties satieku cilvēku, ar ko kopā ir spēlēta Katana. Sakaršana gaidot startu un pirmsstarta ampelēšanās. STARTS! Ieslēdzu endomondo un liekot kabatā izkrīt austiņas. Tāda sajūta, ka bremzēšanās pirmajā puskilometrā. Kad jau kļūst retāks, iespraužu savas austiņas, lai varu dzirdēt gan savu ātrumu, gan savu mūziku. 1 km noskriets ātrāk kā biju gribējusi, bet jūtos labi tāpēc pārāk necenšos sevi piebremzēt. Pirmo laistīšanas punktu gandrīz palaižu garām, jo, protams, neatceros, kur tas bija paredzēts, un esmu arī aizmirsusi vīra teikto, ka laistītāji ir labajā pusē. Pirmajā dzirdīšanas punktā atkal burzīšanās + es neveiksmīgi strauji mēģinu dzert un nedaudz aizrijos. Skrienas forši. Izmetam līkumu pa kluso centru, nogriežamies uz Valdemāra ielas, tur jau daudz līdzjutēju. 
Pirms Kongresu nama parādās kāds no straujā tempā skrienošajiem noskrien.lv skrējējiem, uzlec uz skatuves, padejo, nolec un skrien tālāk. Noskatos un nospriežu, ka arī gribētu tik viegli skriet :) un nepamanu vīru ielas otrā pusē. 
Mūzika un skatītāji palīdz tikt Vanšu tiltā un tad sākas grūtākais posms - taisnākais un bez ēnas. Un ārā ir tik traki silts, cik nu ir :) pārskrienot tiltam, sajūta, ka vēl ļoti tālu tas pagriešanās punkts - Slokas iela. Skrienu un saku sev, ka vēl jātaupa spēki, lai tiktu atpakaļ augšā tiltā. Šitas arī sanāca lēnākais kilometrs. 
Pie apgriešanās arī dzeršanas punkts. Gandrīz vai gribas atstāties (noskrieti 7km), bet no stāvēšanas jau nekas labāk nebūs - tāpat jātiek centrā, tā ka padzeru vien nedaudz ūdeni, apšļakstos un skrienu tālāk. Kad tieku līz Vanšu tiltam, ir jau vieglāk. Redzu, kā citi soļo pretējā virzienā. 
Nākot lejā no tilta atkal daudz un skaļi līzjutēji. Nogriežos un zinu, ka ap Bastejkalnu varētu būt manējie, tāpēc skatos uz visām pusēm. Kāds pieskaras pie pleca un es jau pavirzos sānis, jo domāju, ka kādam traucēju, bet tas ir tētis - dodas uz dzeršanas punktu. Es jau pie pirmajiem galdiņiem esmu uzpildījusies un dodos tālāk. Pie uzkodām pamanu savu lielo bērnu (uzreiz jau redzu, ka viņš mani neredz) un mammu, kura arī izrādās mani nepamanīja, jo saprata, ka jākļūst par brīvprātīgo un pārvietoja augļus tuvāk galda malai, acis nepaceldama. Tālāk uzsmaidu vīram un skrienu. 
Un atkal tētis pie sāna :) tā plecu pie pleca noskrienam līdz Rīgas Domei, bet tad es tempu nenoturu/tētis sevi nežēlo un piespiežas un aizskrien man nedaudz pa priekšu. Pagriežos arī es uz krastmalas un liekas baigi ilgi skrienu līdz finišam. Rādās jau pāri stundai, kurā cerēju iekļauties. Finišs ir! Satieku tēti, ejam pēc medaļām un pārtikas devas. Secinam, ka bija smagi! Bet skaidrs bija, ka arī forši! Pēc mirkļa jau pienāk SMS, ka mans rezultāts ir 1:00:46
Paldies tētim gan par skriešanu pie pleca, gan vēl vairāk - par iemācīšanu mīlēt skriešanu, jo tās ir vienas no foršajām bērnības atmiņām, gan nedaudz pašai skrienot, gan jūtot līdzi tētim, kurš vairākas reizes noskrējis arī pilnu maratonu!
Gatavojos pēc Nordea skrējienu rīkotāju publicētā treniņu plāna, vienu nedēļu (kamēr biju ceļojumā) gan iztiku bez skriešanas.

Grāmata: E L James Brīvība piecdesmit nokrāsās

Caur jūras aļģu saulessarga spraugām man paveras skats uz neticami, vasarīgi zilām Vidusjūras debesīm, un es apmierināta nopūšos. Kristjens ir izstiepies uz pludmales krēsla man blakus. Mans vīrs - mans pievilcīgais, seksīgais vīrs, ģērbies tikai džinsa šortos - lasa grāmatu par iespējamo Rietumu pasaules banku sabrukumu. Esmu dzirdējusi, ka tā ir aizraujoša lasāmviela. Nekad vēl neesmu redzējusi viņu tik nekustīgu. Viņš vairāk līdzinās studentam nekā cilvēkam, kurš vada vienu no lielākajiem uzņēmumiem Amerikā.
...
Sojers piestāj pie ieliņas, kas ved uz "Zigzagu", un Preskota atver man durvis. Es izkāpju, un Keita man seko. Mēs sadodamies rokās un dodamies uz bāru. Preskota mums seko, bet viņas sejā jaušama nepatika. Dieva dēļ, mēs taču vēlamies tikai iedzert! Sojers brauc tālāk, meklēdams stāvvietu.
...
Jā, es viņu vēlos, kaut gan apzinos, ka tā nav laba doma. Tagad man nāksies gaidīt...atkal.
***
Pirmajās 200 lapās notikumi tā vilkās, ka vairākas reizes apsvēru, vai turpināt lasīt. Bet, kā tad nelasīsi, ja pirmās 2 triloģijas daļas jau izlasītas?!
Rezumē: labs mārketings :) bet - vai pēc 20 gadiem šīs grāmatas lasīs?


pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Gatavojoties Nordea skrējienam

1.maijā bija interesants pasākums - Sieviešu skrējiens. Bet es atzīšos, ka man tas bija tikai savādāks treniņš pa ceļam uz Nordea skrējienu (jeb Nordea Rīga maratonu, bet man negribas teikt maratonu, ja skriešu vien 10 km).
Pēc ilgāka laika, beidzot atkal esam ieviesuši ikdienā regulāru skriešanu - un tas ir tik forši :) pie viena tā ir laba iespēja izvēdināt galvu no mazuļa, kam nāk zobi.
Bet atgriežoties pie pašas skriešanas - zemāk iedvesmai video ar profesoru Danilānu.
Savukārt tiem, kas 19.maijā nevilks skriešanas apavus kājās, iesaku atbalstīt skrējējus trasē. Ja uz trasi nevar tikt, atbalsti savējos mājas lapā uzmundrini.lv

sestdiena, 2013. gada 11. maijs

Barselona: starp apskates objektiem

Īsas piezīmes, kas varēja palikt aiz kadra, bet parāda dzīvi Barselonā
 Tas, kas man ātri vien iekrita acīs - atkritumu šķirošana. Pie mājām dažādi konteineri, arī publiskās miskastes, piemēram, metro, ar 3 iedaļām.
 Ja Latvijā visu mēdz samest vienā mašīnā, tad Barselonā redzējām, ka mašīna tiešām paņem tikai vienu konteineri.
Mājas
 
 Un starp māju un trotuāru - puķu dobe
Barselonā populāri pārvietošanās līdzekļi ir skūteri un moči
 Un ielas tiek cītīgi tīrītas. Kamēr pusdienojām, pa šo ieliņu mašīna nobrauca veselas 3 reizes pat :)
 Vēl mājas. Un mājām daudz balkoni, kuri aktīvi tiek izmantoti. Un arī apzaļumoti
  Tipiska ieliņa lielā daļā Barselonas centra.
 Šī bija plaša iela. Lepna. Pēc atgriešanās sākumā nevarēju pierast pie plašajām Rīgas ielām. Secināju, ka Rīga pielāgota autobraucējiem.
 Vēl kāda šaurā ieliņa ar aktīvi izmantotajiem balkoniem
 Un tāda sajūta, ka katrs zemes pleķītis tiek novērtēts un izmantots. Labiekārtoti pagalmi vietā, kuru ierobežo pretējā siena un saule neiespīd. Vai Latvijā tas iespējams?

 Patriotisms. Šī gan vienīgā bilde ar karogu, bet spāņi/katalonieši bieži to izkar, tai skaitā apvij ar karogiem balkonus.

piektdiena, 2013. gada 10. maijs

Barselona: vecā slimnīca, Citadeles parks un saldējums

Ceļojuma 4.diena, trešā uz vietas Briselē.
Jau no rīta laiks ir nedaudz apmācies, tāpēc pētniecisko gājienu ātrāk kā plānots apturam un es tieku pie baltas kafijas kādā jaukā kafejnīcā pie Sant Antoni metro stacijas.
Pēc tam uzpildam ar ogļhidrātu devu sagurušo ceļabiedru kādā beķerejā (šķiet Carrer de`l Hospital jeb Slimnīcas ielā)
Bulkas ietin papīrā. Nost ar maisiņiem! (Šķiet vēl neesmu pieminējusi, cik ļoti uzmanība tiek pievērsta videi un atkritumiem). Šoreiz nogrēkoju un nogaršoju mazu kumosu - viegla, gaisīga, milzīga bulka. Beķerejas ir viena no lietām, ko Barselonā der izbaudīt.
 Pa ceļam uz plānoto apskatam arī vecās slimnīcas pagalmu. Tajā esot miris Gaudi, bet tagad tur atrodas Katalonijas nacionālā bibliotēka, mākslas skola un pagalmā kafejnīca.
 Šķērsojam Ramblu un nokļūstam pavisam šaurā, šķiet pat tikai gājēju ieliņā (Carrer del Call) ar suvenīŗu veikaliem abās pusēs. Acīs krita, ka ir daudzi rotaslietu izejmateriālu veikali.
 Tālāk pa princeses ielu nonākam skaistajā Citadeles parkā (Parc de la Ciutadella). Radīts 19. gadsimta vidū, tas ilgu laiku ir bijis vienīgā zaļā zona pilsētā. Tajā atrodas dažādi muzeji, zoodārzs, ezers, Katalonijas parlaments un skaista strūklaka.
Tajā ieraugam arī vienīgo koku ar apelsīniem zaros.

 Skats uz Triumfa arku. Parkā taciņas saglabātas dabiskā seguma
 Mūsu prieks, nenoliedzami bija arī šajā parkā esošais bērnu laukums.
 Kurā ietērptais koks man atgādināja Daci un viņas krāsainos adījumus un tamborējumus, un līdzīgu partizānismu skandināvu zemē.
 Kartons + audums = spēļu pils ar nolaižamu tiltu
 Šajā spēļu laukumā ir arī mājiņa (ar tāfeli uz ārsienas), kurā pieejamas dažādas mantas rotaļām gan ārā, gan iekštelpās, kā arī tualete.
 Neko daudz
 un sarežģītu
 jau nevajag
 lai laukumā būtu daudz bērnu ar vecākiem
 un viņiem būtu interesantas nodarbes
 Cik nu paguvām redzēt rotaļu laukumus, visiem apkārt bija žogi.
Soliņš arī bērniem piemērotā izmērā.
 Koka mašīna, gandrīz kā Flinstonos :)
 Jā, un skaistais ezers turpat blakus. Ar gulbjiem un laivām un skaistu skatu.
 Te diemžēl sāka pamatīgāk līt un mēs izlēmām doties uz māju pusi. Pa ceļam vēl izbaudījām ļoti garšīgus saldējumus Sirvent  saldējuma kafejnīcā. Saldējums ir vēl viena lieta, ko Barselonā vajadzētu nogaršot. Bija ļoti gardi, vislabāk man garšoja kokosriekstu saldējums. 
Atlikusī dienas daļa paiet dzīvojoties pa dzīvokli, jo ārā līst un netaisās rimties. Sākam pakot mantas un apēdam iepirktās ēdamlietas.

trešdiena, 2013. gada 8. maijs

Barcelona: La Rambla, tirgus un jūra

Ceļojuma 3.diena
Pabrokastojam un dodamies uz Barselonas klasiku - La Rambla un La Boqueria tirgus. 
La Rambla ir tūristu ieliņa ar suvenīriem, ziediem, māksliniekiem, kafejnīcām un citām izklaides iespējām, kas savieno Katalonijas laukumu un Port Vell. Rīta pusē cilvēki tur mudžēt mudž un liek atcerēties visur stingri atkārtoto - Barselonā jāuzmanās no kabatzagļiem. 
Nenoturamies un pirmo augļu kokteili nopērkam jau Ramblā
Pēc tam secinam, ka blakus esošajā La Boqueria tirdziņā, protams, plašāka izvēle un lētākas cenas :) visņammīgākie liekas tie, kur arī banāns iekšā.
Ja iesiet vakarā, tad ne vien tirgus būs tukšāks, bet arī kokteiļiem vēl zemākas cenas :) Tirgū arī daudz augļi, mums acīs krita tie eksotiskie.
Piemēram spilgtais pitaijas auglis (bildē slikta gaisma, īstā krāsa te redzama)
Nomēģinājām pitaiju augļu mikslī (arī tādi tirgū nopērkami - jau sagriezti gabaliņos augļi, līdzi nāk maza plastmasas dakšiņa, lai var uzreiz baudīt), secinājām - ne visai izteiksmīga garša.
Tirgū arī žāvēti augļi un rieksti
un citi saldumi
Un gaļa
Un protams jūras produkti

un garšvielas
un makaroni
Un tirgū iekšā arī mīlīgas kafejnīcas, kur nobaudīt to visu, ko apkārt redzi
Vieta gardēžiem, kur tā vien gribas iepirkties, iepirkties un tad to visu baudīt
Attēlā redzams arī viens no tradicionālajiem brokastu saldumiem - churros, to gan tā arī nenobaudīju (godīgi ievērojot savu bezsmiltu diētu). Kopā ar karsto šokolādi, tie veidojot klasiskas brokastis.
Kamēr to visu uzrakstīju, jau paguvu nosiekaloties :) dikti iepatikās man šis tirgus.
Pēc īsas pastaigas pa Ramblu, nogriežamies uz otru pusi un nonākam smukā, plašā pagalmā ar strūklaku. Izrādās - Plaça ReialTajā mutuļojot naktsdzīve, bet atvilkt elpu jauki arī dienas vidū.
Pusdienojam sava rajona Pedro laukumā, bārā, ko sauc Tapas bar (tādi ir daudzi pilsētā, acīmredzot tūristu piesaistīšanai). Tur tiekam pie ļoti vienkāršām tapām jeb spāņu uzkodām - cepti kartupeļi un fritēts siers.

Vakarā dodamies pastaigā uz La Rambla pagarinājumu - Rambla de Mar - ielas turpinājums jūrā, ar savu tirdzniecības centru, kas ir daļēji atvērts (vietām bez jumtiem un sienām). No tā bildes diemžēl nav, bet iesaku arī šo vietu apskatīt. Nezinu, vai vakars to neietekmēja, bet radās sajūta, ka vieta, kur mierīgi izbaudīt, to, ka Barselona ir jūras pilsēta (bez peldēšanās).