otrdiena, 2014. gada 7. oktobris

Grāmata: Adams Džonsons "Bāreņu pavēlnieka dēls"

Adams Džonsons "Bāreņu pavēlnieka dēls"
PILSOŅI, pulcējaties ap skaļruņiem, noklausieties svarīgos jaunumus! Kur vien atrodas skaļruņi - virtuvē, kabinetā vai rūpnīcā -, uzgrieziet tos skaļāk.
(..)
Kamēr soļojām cauri vieglam, siltam lietutiņam, kas pilēja no zaļajiem, glumajiem betona griestiem, daži subjekti pamazām atžilba. Maskas mēs turējām, cieši piespiestas pie sejas. Pērn rezervuārā iezagās difterija, pievārējot visus subjektus un pie reizes nomedījot arī dažus nopratinātājus.
(..)
Tas, kuru viens Diženais Vadonis aizved pie otra mūsu Vadoņa, patiesi dzīvo mūžam, pilsoņi! Tā viduvējs vīrs top par varoni, par mocekli, par iedvesmu mums visiem. Tādēļ neraudiet, pilsoņi, jo, rau - komandiera Ga bronzas krūšutēls jau tiek uzstādīts Revolūcijas Mocekļu kapsētā! Nosusiniet acis, biedri, jo bāreņi nākamajās paaudzēs būs svētīti ar varoņa un mocekļa vārdu. Mūžīgi, komandieri Ga Čholčhun! Šādi tu dzīvosi mūžam!

Neticams kāda Ziemeļkorejieša dzīves stāsts. Orvela "1984" mūsdienu versija. Darbs labs, bet tik drūms, ka nezinu, vai iesaku lasīt.

Nav komentāru: