sestdiena, 2015. gada 31. janvāris

Dienas dziesma: Земфира - Мы разбиваемся


svētdiena, 2015. gada 25. janvāris

Grāmata: Vēl īsāk par laika vēsturi (Stīvens Hokings, Leonards Mlodinovs)

Mēs dzīvojam savādā un brīnumainā Visumā. Lai pienācīgi novērtētu tā vecumu, spēku un pat tā skaistumu, nepieciešamas īpašas iztēles spējas. Mūsu - cilvēku - vieta plašajā kosmosa telpā izrādās visai nenozīmīga. Tāpēc mēs pūlamies to izprast un apzināties savu lomu šajā sistēmā. Pirms dažiem gadu desmitiem kāds pazīstams zinātnieks (daži apgalvo, ka tas bijis Bērtands Rasels) uzstājās ar lekciju par astronomiju. Viņš pastāstīja, ka Zeme riņķo ap Sauli, turpretim Saule - ap milzīga zvaigžņu sakopojuma - mūsu galaktikas - centru. Priekšlasījuma beigās zāles pēdējās rindās piecēlās kāda sīka auguma večiņa un teica: "Jūs mums stāstat galīgas muļķības. Pasaule patiesībā ir plakana kā šķīvis un balstās uz milzu bruņurupuča muguras." Zinātnieks pārākuma apziņā pasmaidīja un apjautājās: "Bet uz kā balstās bruņurupucis?" - "Jūs gan esat gudrs, jaunais cilvēk, dikti gudrs," atbildēja večiņa. "Taču bruņurupuču ir daudz - līdz pat apakšai!"
(..)
Tagad iedomājieties, ka elektroni tiek sūtīti caur atverēm pa vienam. Vai joprojām tiks novērota interferences aina? Varētu iedomāties, ka ikviens elektrons virzīsies caur vienu vai otru atveri, neradot interferences rakstu. Taču īstenībā, arī sūtot elektronus pa vienam, joprojām parādās interferences raksts. Tātad katrs elektrons vienlaikus iziet caur abām atverēm un rada interferenci pats sev!
(..)
Ja pilnīgā teorija tiešām tiks atklāta, drīz vien tā pamatvilcienos kļūs saprotama visiem, nevis tikai dažiem zinātniekiem. Tad mēs visi - filosofi, zinātnieki un arī vienkāršie cilvēki - varēsim apspriest jautājumu, kāpēc pastāv Visums un mēs paši. Ja atradīsim atbildi, tas būs cilvēka prāta lielākais triumfs - būsim izibinājuši Dieva prātu.



Uzreiz atzīšos, ka citas Hokinga grāmatas neesmu lasījusi un salīdzināt nevaru. Bet šī ir laba - gana vienkāršā valodā (bet ne galīgi tautas valodā) stāsta par kosmosu, relativitātes teoriju un tādu svarīgu lietu kā kvantu mehānika. Labs vispārīgs ievads pamatlietās un pamatterminos. Iesaku!

otrdiena, 2015. gada 6. janvāris

Grāmata: Klūgu Mūks (Inga Ābele)


Inga Ābele, Klūgu mūks. Dienas grāmata
Es viņu pazīstu uzreiz.
Latgales krustmātes dziesmu grāmatā starp lapām atradu viņa portretu uz nodzeltējuša avīžpapīra. Lepns, mazliet ironisks skatiens. Tērpies vienkāršā uzvalkā, bet viņā jautās kaut kas kundzisks. Ne vēsts no ierastās zemnieka smagnējības. Neko daudz krustmāte par viņu neprata pateikt - tas esot Pēterburgā skolojies baznīckungs, teoloģijas maģistrs un Latgales atmodas darbinieks, valstsvīrs, kurš pievienojis Latgali Latvijai, bet pēc tam ar Romas pāvesta rīkojumu izslēgts no Katoļu Baznīcas.
(..)
Francis palika dejotāju drūzmā viens, šķetinādams dīvainās izjūtas, kas viņu piemeklēja, redzot Terēzi attālināmies.
(..)
Nakts un ziemas tuvās nojausmas aizvien melnāk sabiezē pamalēs. Man laiks doties tālāk - pie krustmātes, kura katru gadu Treju Ķieneņu dienā no jauna pārvelk uz istabas durvju stenderes ar nezināma senča roku uzkrāsotos baltos krustiņus, Krustmātes maize droši vien jau ir izcepusies. Skatos uz pieminekli un jūtu zem zābaku zolēm smalki, tikko manāmi elpojam Latgolas zemi. Smidzina biezs, nerimtīgs lietus, jauc trūdus ar smilti - tur dus māraskoku pazemes vasas. Tām jāpārziemo, jāsakrāj saknēs dzīvības spēks. Kad pēc pusgada debesīs atkal atgriezīsies saule, pretī zīdaini šalkos neskaitāmu klūgu jaunās, smalkās lapiņas.