otrdiena, 2015. gada 7. jūlijs

Grāmata: Aitas medīšanas piedzīvojumi (Haruki Murakami)

Par viņas pēkšņo nāvi man telefoniski pavēstīja kāds draugs, kas bija par to izlasījis avīzē. Viņš rakstu nolasīja klausulē. Parasts raksts. Teikumi, kādus treniņa nolūkā būtu varējis rakstīt tikko universitāti beidzis žurnālists. Uz kura ielas stūra; kurš sēdējis pie kravas mašīnas stūres; kas ko notriecis. Pienākuma dēļ aprakstīta nāve nelaimes gadījumā. Izklausījās kā īss, žurnāla titullapā nodrukāts dzejolītis.
(..)
- Tā nav, ka nebūtu, pie kā pieķerties. Pirmām kārtām, ir tā fotogrāfija, un tad vēl - ir tavs draugs. Lai kuru ceļu ietu, man liekas, ka beidzot kaut kas noskaidrotos.
(..)
Diena bija tikpat kā galā, es sāku iet un dzirdēju vilnīšu šļakstus aiz muguras.
Aitas medīšanas piedzīvojumi. Haruki Murakami, 326.lpp, Zvaigzne ABC


Šī grāmata ir trešais Haruki Murakami romāns, pirmais, ko sarakstījis pēc nopietnākas pievēršanās rakstniecībai un sava džeza bāra aizvēršanas.
Par ko tad ir stāsts? Par aitas medīšanu. Īpašas aitas, kāda nav gadiem redzēta, bet nokļuva uz žurnāla vāka nejauši. Galvenais meklētājs ir vārdā nenosaukts japāņu vīrietis un viņa draudzene ar pavedinošajām ausīm. Realitāte jaucas ar simboliem un sapņiem, grāmata viegli lasāma, bet nedaudz šizīga. Pa vidu gan vismaz man likās, ka iestājas panīkums, bet beigas atkal bija labas
****

Nav komentāru: