svētdiena, 2016. gada 21. februāris

Izšūta Ziemassvētku zeķe

Beidzot pavisam, pavisam finišējis ir mans 4 gadus ilgais projekts - Ziemassvētku zeķe Jēkabam. Kāpēc tik ilgi? Citi mazdarbiņi, citas aktivitātes manā dzīvē, mazi bērni, kuri arī grib iesaistīties šūšanā u.tml. Un galu galā - izšūšana nav ātra padarīšana :) Bet beidzot gada nogalē pabaeidzu!
Bekstiču šūšana, mazgāšana, un tad jau nodevu gādīgajās šuvējas rokās, vēlreiz liels paldies! Un izrādās - noformēšanai ir piejams praktiski tāds audums, kā dēls izsapņojis. Tas nekas, ka es izvēlētos citu, ļauju izvēlētties, jo savu zeķi viņš tik tiešām gaidīja. Jo mazajam brālim jau bija sava īpašā.
Un, ja dziesmā dzied "each day is Valentine's day", tad kāpēc lai mīlestības dienā neatgrieztos Ziemassvētku noskaņās...

Zeķes dizains: Dimensions "Snowman Snapshots"
Šūts no komplekta ar oriģinālajiem diegiem, mainījām vien dizainā paredzēto karināmo pret noformējuma audumu.

trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Atsauksme par grāmatu "Kā Starbucks izglāba manu dzīvi" (Maikls Geitss Gills)

Šis ir patiešām pārsteidzošs baltā vīrieša stāsts - vīrieša, kurš tika nomests no ASV elites virsotnēm, lai, satiekot jaunu afroamerikāņu sievieti no pilnīgi citas vides, iemācītos, kas dzīvē svarīgs. Viņš bija dzimis pārtikušā Manhatanas Augšīstsaidas ģimenē, bet viņa - nabadzīgā Bruklinas apkaimē. Viņam reiz bija bijis ietekmīgs darbs reklāmas jomā, bet nu vairs nebija nekā; viņa bija nākusi  no ielas, bet tagad guvusi panākumus - tik lielus, ka spēja piedāvāt svešiniekam iespēju izglābt pašam sevi.
(..)
Čārlijs vienmēr bija šādas možas enerģijas pārpilns. Bijām jau vairākas reizes kopā strādājuši. Čārlijs mēdza ierasties agri un iedzert "sarkano aci" - parasto kafiju ar papildu porciju espreso. Šķita, ka puisis savu maiņu burtiski nolido, it kā šis papildu kofeīns viņam piešķirtu īpašu spēku.
(..)
Tad es izgāju ārā ziemas naktī, viņu mīlestības sasildīts. 

Maikls Geitss Gills "Kā Starbucks izglāba manu dzīvi", 272 lpp., izdevniecība "Zvaigzne"

svētdiena, 2016. gada 7. februāris

Atsauksme par grāmatu "Leišmalīte" (Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis)

Pašā Latvijas stūrī, kaktiņā starp Lietuvu un jūru, ir maza apdzīvota vietiņa Nida. No lieljūras jūt vēja atvēzienu. Es esmu bijis daudzās zvejnieku ballēs un bijis klāt kaušanās reizēs. Es esmu redzējis atvēzienu. Vēl kulšanas talkās, kad galvā alus. Tā ir vērtība pati par sevi. Pamatīgs atvēziens. Veco Vāku saimnieku nevarēja vis viegli nokaitināt. Bet toreiz viņš pie kambara durvīm, aiz kurām bija ieslēdzies vainīgais, ar lielu atvēzienu iešūpoja labības maisu un trieca durvīs, un tās izjuka un izšķīda pa pildiņām un skaidiņām. Tad viņš pasniedzās un ar leilo ķepu sagrāba skaistās Holandes krāsns augšējā rotājuma kronī vienu podiņu un rāva tā, ka norāva visu augšējo kroni. Laba mūrniekmeistara kopā sietu. Tas bija atvēziens! Es esmu zemes stūrītī, bet visu vēju vējvaļā, vēja rozes centrā.
(..)
Bet meitenei ir veiksme, kas nāk kopā ar prieku. 1929. gadā pēc lauksaimniecībs skolas beigšanas Priekuļos viņa strādā par laboranti uzturvielu pārbases laboratorijā. Ņem analīžu paraugus Jelgavas tirgū un pārtikas veikalos.
(..)
Zemgales stacija bija gana izdemolēta. Kad biju te iepriekšējo reizi, draudzes vadītāja Regīna Beinaroviča stāstīja, ka tai neesot bijušas ne durvis, ne logi, jumts bijis vienos caurumos un sienas sapelējušas. Tas viss tika atjaunots, 2006. gadā Zemgales baznīcā prāvests Rosļaks novadīja iesvētīšanas dievkalpojumu. Vietā, kur cilvēki gāja uz peronu, kur bija stacijas durvis, tika novietots altāris. Baznīcu iekārtoja Amatniecības vidusskolas skolēni. Altāris, grēksūdzes kambaris, kokgriezumi, baznīcas atribūti ir mēreni moderni, viss ieturēts gaišos toņos. Te ir seni, enerģētiski spēcīgi simboli: evanģēlistam Jānim - eņģelis, Lūkasam - lauva, Matejam - vērsis un Markam - ērglis. Zvans stāv baznīcā, tornim gan nauda neesot pietikusi. Baznīcā ir kāda amatiera gleznota mīlīga Jaunavas Marijas bilde, kuru uzdāvinājusi kāda vācu draudze, mācītājs Rosļaks pievērsa uzmanību, ka Marija gleznā izskatās pēc latviešu tautumeitas, pēc kāda latviešu pasaku tēla. Baznīca vispār ir mīlīga. Pārsteidzoši, ka tik nemierīgu, trauksmainu vietu kā stacija ar tās murdoņu un saraustītām emocijām var pārvērst par baznīcu, kuras aicinājums ir tieši otrādi - "iecentrēt" dvēseli, viest mieru, lēnprātību un harmoniju.
Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis "Leišmalīte", 628. lpp, izdevniecība "Zvaigzne"