svētdiena, 2016. gada 7. februāris

Atsauksme par grāmatu "Leišmalīte" (Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis)

Pašā Latvijas stūrī, kaktiņā starp Lietuvu un jūru, ir maza apdzīvota vietiņa Nida. No lieljūras jūt vēja atvēzienu. Es esmu bijis daudzās zvejnieku ballēs un bijis klāt kaušanās reizēs. Es esmu redzējis atvēzienu. Vēl kulšanas talkās, kad galvā alus. Tā ir vērtība pati par sevi. Pamatīgs atvēziens. Veco Vāku saimnieku nevarēja vis viegli nokaitināt. Bet toreiz viņš pie kambara durvīm, aiz kurām bija ieslēdzies vainīgais, ar lielu atvēzienu iešūpoja labības maisu un trieca durvīs, un tās izjuka un izšķīda pa pildiņām un skaidiņām. Tad viņš pasniedzās un ar leilo ķepu sagrāba skaistās Holandes krāsns augšējā rotājuma kronī vienu podiņu un rāva tā, ka norāva visu augšējo kroni. Laba mūrniekmeistara kopā sietu. Tas bija atvēziens! Es esmu zemes stūrītī, bet visu vēju vējvaļā, vēja rozes centrā.
(..)
Bet meitenei ir veiksme, kas nāk kopā ar prieku. 1929. gadā pēc lauksaimniecībs skolas beigšanas Priekuļos viņa strādā par laboranti uzturvielu pārbases laboratorijā. Ņem analīžu paraugus Jelgavas tirgū un pārtikas veikalos.
(..)
Zemgales stacija bija gana izdemolēta. Kad biju te iepriekšējo reizi, draudzes vadītāja Regīna Beinaroviča stāstīja, ka tai neesot bijušas ne durvis, ne logi, jumts bijis vienos caurumos un sienas sapelējušas. Tas viss tika atjaunots, 2006. gadā Zemgales baznīcā prāvests Rosļaks novadīja iesvētīšanas dievkalpojumu. Vietā, kur cilvēki gāja uz peronu, kur bija stacijas durvis, tika novietots altāris. Baznīcu iekārtoja Amatniecības vidusskolas skolēni. Altāris, grēksūdzes kambaris, kokgriezumi, baznīcas atribūti ir mēreni moderni, viss ieturēts gaišos toņos. Te ir seni, enerģētiski spēcīgi simboli: evanģēlistam Jānim - eņģelis, Lūkasam - lauva, Matejam - vērsis un Markam - ērglis. Zvans stāv baznīcā, tornim gan nauda neesot pietikusi. Baznīcā ir kāda amatiera gleznota mīlīga Jaunavas Marijas bilde, kuru uzdāvinājusi kāda vācu draudze, mācītājs Rosļaks pievērsa uzmanību, ka Marija gleznā izskatās pēc latviešu tautumeitas, pēc kāda latviešu pasaku tēla. Baznīca vispār ir mīlīga. Pārsteidzoši, ka tik nemierīgu, trauksmainu vietu kā stacija ar tās murdoņu un saraustītām emocijām var pārvērst par baznīcu, kuras aicinājums ir tieši otrādi - "iecentrēt" dvēseli, viest mieru, lēnprātību un harmoniju.
Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis "Leišmalīte", 628. lpp, izdevniecība "Zvaigzne"

Izcila publicistika, mūslaiku norišu fiksācija. Imanta Ziedoņa vērīgums, rotaļīgums un mīlīgā valoda. Un gan jau katram latvietim ir kādas īpašās atmiņas vai dzimtas saknes grāmatā aprakstītajās apdzīvotajās vietās. Bauda lasīt visas daudzās lappuses, vienīgi žēl, ka nav vēl vairāk attēli.

Un, jā, grāmata ir lieliska ierosme Latvijas apceļošanai. Jau gribu vasaru, lai brauktu n vērotu mūsu zemes bagātības.

Iesaku,iesaku, iesaku!

1 komentārs:

Anna teica...

Man ļoti patika šī grāmata...Sevišķi intersanti bija lasīt par vietām un cilvēkiem , kurus pazīstu; salīdzināt autoru vērojumu ar manām sajūtām un domām.