svētdiena, 2016. gada 27. marts

Atsauksme par grāmatu: "November 9", Colleen Hoover (angļu valodā)

I wonder what kind of sound it would make if I were to smash this glass against the side of his head.
(..)
He's made such a huge difference in my life. More than he'll ever know. If it weren't good for him, I don't think I would have ever regained my confidence. I know I wouldn't have  had the courage to audition anywhere. Just having him in my life one day a year has had such a positive effect on me, I'd hate myself if I did the exact opposite for him.
(..)
I grin as I lower my mouth to hers. "Spoiler alert. They lived happily ever after."
And then I kiss her. 
And it's a twelve.
Not the end.
Far from it.

Ne visiem cilvēkiem ir tāda privilēģija - lasīt savas dzimšanas dienas datuma grāmatu, tāpēc, kolīdz uzzināju par Collen Hoover grāmatu November 9, uzreiz zināju- man to noteikti jāizlasa (gluži tāpat kā izlasīju sava dzimšanas gada grāmatu - 1984). 
Iepriekš es neko nezināju par autori, bet tagad es notiekti izlasīšu vēl kādu viņas grāmatu. Izrādās - viņa ir New York Times No.1 bestselleru autore.
Man šķiet šī grāmata nevar nepatikt grāmatumīļiem - stāsts ir par puisi, kas dāk rakstīt savu pirmo grāmatu un meiteni, kurai patīk lasīt. Grāmatas nosaukums ir radies no datuma, kad viņi satikās  - 9. novembrī. 
Tā ir Fellonas pēdēā diena Losandželosā - viņa pārvācas, lai sāktu jaunu dzīvi pēc tam, kad viņas  aktrises karjerai pārvilka svītru ugunsgrēkā gūtie apdegumi. Viņi ir jauni un Fellona ir pieņēmusi mātes viedokli, ka cilvēki ir gatavi ilgtermiņa attiecībām, tikai tad, kad ir sasniguši 23 gadu vecumu. Tādēļ viņi nolemj pārbaudīt savas attiecības un tikties reizi gadā tajā pašā vietā, tajā pašā datumā, un tā piecus gadus: 

We'll both get to experience life we're supposed to at this age, but we also get to be with each other once a year.
Attēls no november9book.com

Grāmatas sākums ir rotaļīgs un viegls, mīlestības pilns, bet tad Fellona uzzina ko tādu, kas leik viņai apšaubīt fiņu attiecību likteni un nolūkus.
Grāmatas beigas lika raudāt vairāku lappušu garumā. Beigas nepavisam nebija rotaļīgas un vieglas, tās bija - kā jau dzīvē mēdz gadīties.
Grāmata rakstīta gan no Fellonas, gan Bena perspektīvas, iespējams tas ir iemesls, kādēļ man grāmata tik ļoti patika. Ja tā nebūs mana šī gada grāmata Nr.1, tad noteikti viena no labākajām, ko šogad būšu lasījusi.

P.S. par grāmatām angļu valodā parasti rakstu blogā morebooksandboardgames.blogspot.com, bet šī grāmata man tik ļoti patika, ka nolēmu padalīties arī šeit.

Nav komentāru: