Mūzikls "Burvis no Oza zemes"

Tik laba izrāde, ka joprojām par to runājam, turklāt vēl bērniem paredzēta. Turklāt, lai gan mūzika man pat ļoti patīk, mūzikli man nereti liekas tādas sabojātas teātra izrādes. bet šoreiz - pilnīgi otrādi. Dziesmas tik dabīgi saplūda ar pasakas sižetu (par meitenīti Dorotiju, kas kopā ar savu sunīti Toto nokļūst brīnumzemē). Turklāt izrādei ir ne vien vienkārši dzīvā mūzika, bet ļoti labi muzikanti, kā arī teicama (!) aktieru-dziedātāju plejāde: Ieva Sutugova, Juris Kaukulis, Antons Zamišļjajevs, Uģis Roze, pats mūzikla komponists Valts Pūce, Ieva Akurātere, Aija Vītoliņa, Artis Robežnieks, Ralfs Eilands un Atis Ieviņš.

Interesanta ir arī izrādes scenogrāfija. Kā rakstīts publicitātes materiālos: "Šī izrāde iziet ārpus ierastajiem teātra mākslas rāmjiem un pietuvojas kino žanram. Pirmo reizi mūsu teātra vēsturē izrāde tiek veidota, balstoties uz izspiešanas metodiku vai keying, kas plaši tiek izmantota kino un televīzijā. Izrāde ir sadalīta trīs vizuālās sastāvdaļās, no kurām pirmajā aktieri darbojas uz rīra; otrajā – aktieris-scenogrāfe maina maketus, kas pilda dekorācijas funkciju; bet trešajā – projekcija uz ekrāna, kas ir abu iepriekšējo sastāvdaļu summa. Rezultātā skatītājs var justies arī kā darba procesa vērotājs un dalībnieks. Izrādē tiks izmantoti līdz pat 12 maketiem, 3D grafikas video un piefilmējumi."

Izrādes garums ir piemērots bērniem - 1. daļa 40 minūtes, otrā - 30 minūtes. (Pa vidu iestiprināšanās bufetē). Visu izrādi gatavs nosēdēt bija arī 2-gadnieks.

Tuvākā izrāde: 19. oktobris
Biļetes: Biļešu paradīzē: 10-15 eiro

Kāzas leļļu teātrī

Piektdien atklāju teātra sezonu, pirmo reizi apmeklējot Latvijas Leļļu teātri. Izrāde pieaugušajiem "Kāzas. Stāsts par negaidītu mīlestību." Kāpēc kāzas - jautājumi nav, jo visa darbība ir par un ap kāzām. Bet kāpēc nosaukumā ir arī "negaidīta mīlestība"? Un vai tā ir tāda, kas netika cerēta, vai tāda, kas ir nevēlama?

Izrāde ir nedaudz traka (labā ziņā) un teicami saplūdina robežu starp stāstu un realitāti, un liek reizumis pasmieties  pašiem par sevi. Piemēram, līgavas mātes un līgavaiņa mātes anonīmā sarunā tumsā smēķējot. 

Un uzdod jautājumus par mīlestību, attiecībām, kāzām un ar visu to saistītajiem stereotipiem. Vai jāprec ir pirmo, kas Tevi bildina? Vai precēšanās ir noteikti ģimenes izveide un bērnu radīšana vai pirmkārt jau pāra apvienība?

Starp skrējieniem un mēģinājumiem noķert savu (šķietami) mīlēto, izskan jautājumi "Vai Tu viņu maz mīli?" un "Kāpēc Tu ar viņu precējies?". Un seko arī skaļas atbildes un klusi secinājumi katram priekš sevis.

Man jau gribētos teikt, ka izrāde precētiem cilvēkiem, lai neaizmirstu, kāpēc tad Tu esi precējies, bet gan jau katrs atrastu sev noderīgu domu.

Interesants elements šajā izrādē ir melnā gaismas teātra elementu izmantošanu - jebšu spēle ar ultravioleto (?) apgaismojumu un kāzu kleitu.

Bet ko nu tur daudz - ej un skaties!

Čīk-čīk-stošais klusums!

Nu jau krietnu laiciņu atpakaļ biju uz Nacionālā teātra izrādi "Čīkstošais klusums", to pašu, kuras sakarā visi runā par demogrāfisko situāciju Latvijā. Ja godīgi, no tām pirmajām runām izrādi biju gaidījusi savādāku - ne labāku, ne sliktāku, bet savādāku.

Nedēļu pēc izrādes es nespēju dot sakarīgas atsauksmes, jo biju joprojām tās varā. Bet tagad pilnīgi un  absolūti droši varu teikt - labākā pēdējo gadu izrāde. Perfekta scenogrāfija, lieliska aktierspēle un mūzika (sevišķi dzīvā mūzika pirmajā cēlienā). Tēma arī laba, bet par to varbūt citreiz.

Igaunijā izrāde esot devusi cerēto dzimstības pieaugumu. Man gan šis apgalvojums šķiet interesants, jo gan jau neviens jaunajiem vecākiem neprasīja, vai izlēmāt radīt bērnu dēļ šīs izrādes :)

Ar ko man šī izrāde pirmkārt asociējas? Imanta Kalniņa mūzika, lidojoši prezervatīvi un sadzīves ainiņas, par kurām var gan pasmieties, gan paskumt.

Vai es iesaku aiziet? Noteikti!

P.S. Tik ilgi rakstīju šo īso tekstiņu, ka šosezon vairs nevarēšu ieteikt aiziet, bet Nacionālā teātra mājas lapā solīts, ka nākamajā sezonā pirmā izrāde ir 9.oktobrī