Vispirms sākšu ar atzīšanos, ka grāmatas pēdējos gados lasu mazāk kā gribētos un kā mēdzu, bet tik un tā pieskaitu sevi pie lasītājiem. Lasīt iemācījos agri, pirms 5 gadiem noteikti. Neatceros pati šo procesu, arī mamma teica, ka man lasīšana viegli aizgāja un viņa īpaši neko nemācīja (tajā laikā viņa audzināja 1.klasītes, tāpēc lasīt mācīšana bija ikdiena). Bet atceros, ka laikā kad vēl negāju skolā, vecāki bija darbos, brāļi - skolā, bet vecmamma un vectēvs vēl gulēja, es parasti ielavījos vecmammas istabā, kur bija bērnu grāmatu skapis un lasīju. Vispār līdz kādai 4.klasei vispār lasīju visas grāmatas pēc kārtas, reizēm pa pāris grāmatām dienā. Mājās mums bija daudz grāmatu, jo arī mamma un brālis bija lieli lasītāji. Vidusskolā izvēlējos literatūru apgūt pastiprināti un daudz lasīju patiesi labas literatūras. Paldies par to manai literatūras skolotājai Dacei Simsonei!
Nāca studiju gadi, kad arī daudz lasīju, bet tikai akadēmisko literatūru. Pēdējos gados cenšos sevi uzturēt lasīšanas formā, bet ķermenis biežāk kā es gribētu nesatricināmi prasa miegu tā vietā.
Pagājušajā nedēļā ieinteresēju savus twitter sekotājus ar tādu interesantu topu kā 30 grāmatas, ko jāizlasa līdz 30 gadiem. Ja nevari izlemt, kuru grāmatu nākošo lasīt, vari ieskatīties arī sarakstā, kurā minēta 1001 grāmata, ko dzīves laikā jāizlasa. Ir izveidoti arī vairāki topu varianti par latvieši literatūru. Vārdu sakot, ir kur smelties iedvesmu lasīšanai (vai apstiprinājumu, ka šo grāmatu nu gan vajadzētu izlasīt).
Kāpēc es lasu? Tāpēc, ka tā var gūt jaunas zināšanas, iepazīt labāk cilvēku pasauli, attīstīt savu pasaules uztveri un valodas lietojumu, un vēl daudzas lietas.
Nereti lasu vairākas grāmatas vienlaicīgi. No šī netikuma šogad mēģināšu atbrīvoties.
Un turpmāk centīšos arī blogā pastāstīt par grāmatām, ko esmu izlasījusi.
Kā Tev ir ar lasīšanu? Cik liela tai nozīme? Un kāda ir Tava mīļākā grāmata? Un pēdējā grāmata, ko izlasīji?
