Atsauksme par grāmatu "Simt soļu ceļojums"

Es, Hasans Hadži, piedzimu kā otrais bērns sešu bērnu ģimenē. Piedzimu virs vectēva restorāna Napean Sea Road rajonā, toreizējā Rietumu Bombejā, divas desmitgades, pirms šo vareno pilsētu pārdēvēja par Mumbaju. Domāju, ka mans liktenis jau no paša sākuma bija ierakstīts zvaigznēs, jo mana pirmā dzīves sajūta bija machli ka salan smarža, ko radīja pikanta zivs karijā un kas caur grīdas dēļiem iezagās manu vecāku guļamistabā virs restorāna. Vēl arvien atceros sajūtu, kad, zīdainis būdams, piespiedu seju cieši klāt aukstajām bērnu gultiņas redelēm, izbāzu degunu tik tālu, cik vien redeles ļāva, un mēģināju gaisā sajust aromātisko kardamona, zivju galvu un palmu eļļas smaržu buķeti, kas pat toreiz - vēl tik agrā vecumā - ļāva man nojaust, ka plašā pasaule, kura gaida ārpusē, ir pilna prātam neaptveramu bagātību, ko atklāt un izbaudīt.
(..)
Bija visdziļākā ziema, un es aizvadīju ļoti aizņemtu sestdienu. Ārpasaule bija kristāldzidra un balta, no Le Saule Pleureur vara notekcaurulēm karājās brangas lāstekas kā šķiņķa gabali, kas žāvējās šķūnī. Tvaikojošā virtuve bija pilna rosības, kastroļu vāki grabēja, uguns liesmoja, un šajā kulinārijas drudzī man bija likts pagatavot dienas suflē, iecienītu pusdienu ēdienu no kazas siera un pistācijām.
(..)
Un tad es atcerējos. Ar lielu apņēmību paņēmu šķēres un rūpīgi izgriezu rakstu trešajā lappusē. Ieliku to koka rāmītī, noliecos un pie sienas piekāru paziņojumu par savu trešo zvaigzni.
Tajā izsalkušajā vietā.
Pirms gadiem trīsdesmit.
Ričards K.Moraišs (Richard C. Morais) "Simt soļu ceļojums", 318. lpp., izdevniecība BaibaBooks

Filmu veiksmīgi biju palaidusi garām, un, sākot lasīt, spriedu tikai pēc grāmatas izskata un reklāmu atmiņām. Un nedaudz bijos, vai nebūs pārāk daudz pavārmākslas nianšu, jo labi paēst man patīk, bet iedziļināties tajā visā - nebiju droša, ka gribu.
Pēc vāka un filmas treilera likās, ka vairāk būs tieši jaunā indieša cīņa/nesadzīvošana ar franču kundzīti, bet tomēr ne, un tas man arī patika - grāmata stāsta par indiešu puiša karjeras izvēli un izaugsmi, ietverot dzīvesvietas maiņu: Indija - Londona - Francijas mazpilsēta - Parīze.
Romāns ir vairāk cilvēkstāsts, bet privātā dzīve (attiecību izpratnē) sevišķi netiek iztirzāta, uzsvars ir vairāk uz centieniem augt savā profesijā un šķēršļu pārvarēšanu.
Romāna nosaukuma atšifrējums  - ar 100 soļiem netiek apzīmēta visa viņa izaugsme, bet gan ceļš no tēva mājas/restorāna pāri ielai pie Malorī kundzes un Eiropas tradicionālās virtuves apgūšanas sākums.
Vienīgie neatbildētie jautājumi, kas man palika - vai galvenais varonis bija laimīgs un vai ir vērts skatīties arī filmu?