Atsauksme par grāmatu "Leišmalīte" (Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis)

Pašā Latvijas stūrī, kaktiņā starp Lietuvu un jūru, ir maza apdzīvota vietiņa Nida. No lieljūras jūt vēja atvēzienu. Es esmu bijis daudzās zvejnieku ballēs un bijis klāt kaušanās reizēs. Es esmu redzējis atvēzienu. Vēl kulšanas talkās, kad galvā alus. Tā ir vērtība pati par sevi. Pamatīgs atvēziens. Veco Vāku saimnieku nevarēja vis viegli nokaitināt. Bet toreiz viņš pie kambara durvīm, aiz kurām bija ieslēdzies vainīgais, ar lielu atvēzienu iešūpoja labības maisu un trieca durvīs, un tās izjuka un izšķīda pa pildiņām un skaidiņām. Tad viņš pasniedzās un ar leilo ķepu sagrāba skaistās Holandes krāsns augšējā rotājuma kronī vienu podiņu un rāva tā, ka norāva visu augšējo kroni. Laba mūrniekmeistara kopā sietu. Tas bija atvēziens! Es esmu zemes stūrītī, bet visu vēju vējvaļā, vēja rozes centrā.
(..)
Bet meitenei ir veiksme, kas nāk kopā ar prieku. 1929. gadā pēc lauksaimniecībs skolas beigšanas Priekuļos viņa strādā par laboranti uzturvielu pārbases laboratorijā. Ņem analīžu paraugus Jelgavas tirgū un pārtikas veikalos.
(..)
Zemgales stacija bija gana izdemolēta. Kad biju te iepriekšējo reizi, draudzes vadītāja Regīna Beinaroviča stāstīja, ka tai neesot bijušas ne durvis, ne logi, jumts bijis vienos caurumos un sienas sapelējušas. Tas viss tika atjaunots, 2006. gadā Zemgales baznīcā prāvests Rosļaks novadīja iesvētīšanas dievkalpojumu. Vietā, kur cilvēki gāja uz peronu, kur bija stacijas durvis, tika novietots altāris. Baznīcu iekārtoja Amatniecības vidusskolas skolēni. Altāris, grēksūdzes kambaris, kokgriezumi, baznīcas atribūti ir mēreni moderni, viss ieturēts gaišos toņos. Te ir seni, enerģētiski spēcīgi simboli: evanģēlistam Jānim - eņģelis, Lūkasam - lauva, Matejam - vērsis un Markam - ērglis. Zvans stāv baznīcā, tornim gan nauda neesot pietikusi. Baznīcā ir kāda amatiera gleznota mīlīga Jaunavas Marijas bilde, kuru uzdāvinājusi kāda vācu draudze, mācītājs Rosļaks pievērsa uzmanību, ka Marija gleznā izskatās pēc latviešu tautumeitas, pēc kāda latviešu pasaku tēla. Baznīca vispār ir mīlīga. Pārsteidzoši, ka tik nemierīgu, trauksmainu vietu kā stacija ar tās murdoņu un saraustītām emocijām var pārvērst par baznīcu, kuras aicinājums ir tieši otrādi - "iecentrēt" dvēseli, viest mieru, lēnprātību un harmoniju.
Imants Ziedonis, Rimants Ziedonis "Leišmalīte", 628. lpp, izdevniecība "Zvaigzne"

Atsauksme par grāmatu "Simt soļu ceļojums"

Es, Hasans Hadži, piedzimu kā otrais bērns sešu bērnu ģimenē. Piedzimu virs vectēva restorāna Napean Sea Road rajonā, toreizējā Rietumu Bombejā, divas desmitgades, pirms šo vareno pilsētu pārdēvēja par Mumbaju. Domāju, ka mans liktenis jau no paša sākuma bija ierakstīts zvaigznēs, jo mana pirmā dzīves sajūta bija machli ka salan smarža, ko radīja pikanta zivs karijā un kas caur grīdas dēļiem iezagās manu vecāku guļamistabā virs restorāna. Vēl arvien atceros sajūtu, kad, zīdainis būdams, piespiedu seju cieši klāt aukstajām bērnu gultiņas redelēm, izbāzu degunu tik tālu, cik vien redeles ļāva, un mēģināju gaisā sajust aromātisko kardamona, zivju galvu un palmu eļļas smaržu buķeti, kas pat toreiz - vēl tik agrā vecumā - ļāva man nojaust, ka plašā pasaule, kura gaida ārpusē, ir pilna prātam neaptveramu bagātību, ko atklāt un izbaudīt.
(..)
Bija visdziļākā ziema, un es aizvadīju ļoti aizņemtu sestdienu. Ārpasaule bija kristāldzidra un balta, no Le Saule Pleureur vara notekcaurulēm karājās brangas lāstekas kā šķiņķa gabali, kas žāvējās šķūnī. Tvaikojošā virtuve bija pilna rosības, kastroļu vāki grabēja, uguns liesmoja, un šajā kulinārijas drudzī man bija likts pagatavot dienas suflē, iecienītu pusdienu ēdienu no kazas siera un pistācijām.
(..)
Un tad es atcerējos. Ar lielu apņēmību paņēmu šķēres un rūpīgi izgriezu rakstu trešajā lappusē. Ieliku to koka rāmītī, noliecos un pie sienas piekāru paziņojumu par savu trešo zvaigzni.
Tajā izsalkušajā vietā.
Pirms gadiem trīsdesmit.
Ričards K.Moraišs (Richard C. Morais) "Simt soļu ceļojums", 318. lpp., izdevniecība BaibaBooks

Mazs Ziemassvētku rotājums - izšūta broša

Kad nu pabeigts lielais trīsgades darbs (un ne jau dēļ apjoma, bet dēļ veikšanas kopējā ilguma) - Dimensions Ziemassvētku zeķe, tad pa vidu gribējās izšūt ko mazu un ātru.

Apskatot mini komplektiņu krājumu, ko saņēmu kopā ar žurnālu CrossStitcher, izlēmu par labu šim dizainam (novembra numura jeb Nr.298), jo mana pēdējā laika mīļākā izšūšanas dizainere ir Durene Jones.

Šuvās ātri - krāsas izteiksmīgas, Bet tas backstitch gan bija ellīgs :) Komplektā arī rāmītis brošas izveidošanai un piespraude.

Dizains un arī noformējums manuprāt labi derētu arī kā eglītes rotājums.

Grāmata: Mana paradīze (Aleksandrs Čaks)

Mēs varam būt lepni par to, cik daudz labu darbu ir latviešu literatūrā. Un vislabāk daiļliteratūru var izbaidīt  - lasot dzimtās valodā rakstīto, izbaudot valodas nianses un spēles, nebaidoties no kaut kā pazaudēšanas tulkojumā.
Lai arī šo dzejoļu krājumu Zvaigzne ABC ierindojusi sērijā "Skolas bibliotēka", man grāmata šķiet ideāla arī tiem, kam vidusskola jau krietni aiz muguras, jo ļoti labs ievads zināšanu atsvaidzināšanai par dzejnieku, cietie vāki, laba cena (vēl labāka e-grāmatai). Un galu galā - kā var nemīlēt Čaku :)
Dzejoļu krājumu veido 10 tematiskās un noskaņas nodaļas.
Vērtējums: *****

Ziemassvētkus gaidot: dienas dziesma

Brīnumainu Ziemassvētku gaidīšanas laiku!

Ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Ja kāds ir tāds pats, kā es, un joprojām nav bijis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tad noteikti iesaku to izdarīt.

Iespēja apmeklēt ir gan savācot grupu un piesakoties ekskursijai, gan sestdienās pievienojoties publiskajām ekskursiju grupām (atminos, ka gide stāstīja par tādu iespēju, bet mājaslapā nevaru atrast).

Kādēļ apmeklēt Gaismas pili? Pirmkārt jau – bauda ir skatīt Rīgas ainavas no Pārdaugavas puses. Otrkārt- uzzināt vairāk par ēkas tapšanu. Un pēdējais, bet ne mazsvarīgākais  - ekskursijā var uzzināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegtos pakalpojumus. Piemēram, akcija "Tautas grāmatu plaukts" joprojām ir aktuāla un var nest savu īpašo grāmatu ar savu novēlējumu (mājaslapā var apskatīt arī jau ziedotās īpašās grāmatas un novēlējumus).
No digitālajām lietām:

• projekts "Zudusī Latvija", tiem kam interesē vēsture;
• digitalizētie mūzikas ieraksti, tai skaitā Bellacord plates
• īpašā telpa jauniešiem -15+ ar radošā, izglītojošām un izklaidējošām aktivitātēm, kā arī galdaspēlēm
• Bērnu literatūras centrs, kurš organizē arī dažādas aktivitātes un nodarbības bērniem.

Un tas ir tikai tas, kas man iekrita atmiņā....

Grāmata: Saplēstā krūze (Alfrēds Dziļums)

Pēc tēva nāves jaunais Noriešu saimnieks rīkoja ūtrupi. Viņam vairs nevajadzēs ne lopu, ne ratu, ne ragavu, ne sīko saimniecības lietu. Ēriks vairs neplēsīs sīksto Noriešu zemi un nelocīsies ar cirvi krūmiem aizaugušās pļavās. Ja tēvs savā mūžā nekā liela te nebija varējis izdarīt, tad Ēriks nemaz nemēģinās sākt. Pēc viņa domām, Noriešiem tik vien vērtības bija, ka tie atradās blakus valsts mežam, kur ziemas mēnešos varēja iebraukt peļņā vai rudeņos slepeni aizvest uz pilsētu vezumu skuju. Bet Ēriks arī šajā ziņā nestaigās tēva pēdās. Viņš jau nepaliks par peļņas vīru vai meža zagli! Viņš vēl labi atceras pagājušā rudens nelaimi un kaunu, kad mežsargs tēvu atrada mežā nositušos pie zagta koka celma. Tādēļ Ēriks šopavasar bija nolēmis likt mājās rentnieku un atbrīvoties no visām lietām, kas viņam varētu atgādināt mazvērtīgo pagātni.
(..)
Noriešu saimniece nelaida vairs lopus ganos. Viņa kapāja tiem runkuļus, nesa āboliņa klēpjus un bēra miltu riekšavas. Viņas govis turējās pienīgas un brangas. Viņa baroja aizgaldā četras cūkas, kopa zosis, pīles un tītarus - viņas pagalmā ik dienas kņadoja dzīvība.
(..)
Noriešu ļaudis pamazām izklīst pie darba, tikai saimniece vēl stāv pagalmā un noraugās, kā jurģinieki iegriežas mežā. "Lai tev labi klājas, Jēci!" viņa čukst. Tad viņa uzliek uz acīm plaukstu un raugās, vai vēl uz brīdi nesaskatīs Jēča platos plecus. Bet nē, ceļš ir tukšs. Vienīgi Ārijs iet lieliem, vienādiem soļiem pār lauku, kaisīdams starp izvilktām birzīm pirmo šī pavasara sēklu. Natei liekas, ka viņa dzird auzu čaukstēšanu. Tās nolīst pār silto, kūpošo zemi kā smagas, zeltainas lāses. 
Noriešu saimniece pagriež mežmalai muguru.