trešdiena, 2011. gada 18. maijs

Čīk-čīk-stošais klusums!

Nu jau krietnu laiciņu atpakaļ biju uz Nacionālā teātra izrādi "Čīkstošais klusums", to pašu, kuras sakarā visi runā par demogrāfisko situāciju Latvijā. Ja godīgi, no tām pirmajām runām izrādi biju gaidījusi savādāku - ne labāku, ne sliktāku, bet savādāku.
Nedēļu pēc izrādes es nespēju dot sakarīgas atsauksmes, jo biju joprojām tās varā. Bet tagad pilnīgi un  absolūti droši varu teikt - labākā pēdējo gadu izrāde. Perfekta scenogrāfija, lieliska aktierspēle un mūzika (sevišķi dzīvā mūzika pirmajā cēlienā). Tēma arī laba, bet par to varbūt citreiz.
Igaunijā izrāde esot devusi cerēto dzimstības pieaugumu. Man gan šis apgalvojums šķiet interesants, jo gan jau neviens jaunajiem vecākiem neprasīja, vai izlēmāt radīt bērnu dēļ šīs izrādes :)

Ar ko man šī izrāde pirmkārt asociējas? Imanta Kalniņa mūzika, lidojoši prezervatīvi un sadzīves ainiņas, par kurām var gan pasmieties, gan paskumt.

Vai es iesaku aiziet? Noteikti!

P.S. Tik ilgi rakstīju šo īso tekstiņu, ka šosezon vairs nevarēšu ieteikt aiziet, bet Nacionālā teātra mājas lapā solīts, ka nākamajā sezonā pirmā izrāde ir 9.oktobrī

Nav komentāru: