pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Prieks strādāt

Nezinu, vai esmu darbaholiķe vai arī man ir vienkārši veicies, bet pa lielam varu teikt, ka man patīk strādāt. Nu protams, ka mēdz būt nepatīkami vai sarežģīti brīži darba dzīvē, bet pa lielam esmu no tiem, kas bez darba mājās nevar nosēdēt. Tad man sākas panīkums un neoma. Laikam ar profesijas izvēli galīgi garām neesmu trāpījusi :)
Jāsaka, ka arī ar kolēģiem man pa lielam ir paveicies (ar to 3 nedēļu izņēmumu, kad sapratu, ka ne man savstarpējās attiecības patīk, ne profesionālā ētika un nolēmu nestrādāt). Jo kolēģi vienmēr ir bijuši tādi, no kuriem var daudz mācīties. Un ne tikai profesionālā ziņā. Un ja vēl var ar kolēģiem pajautroties, tad tak pavisam labi, vai ne?
Šitā gan neviens mans kolēģis nav sagaidīts, bet varbūt viss vēl ir priekšā :))

Nav komentāru: