ceturtdiena, 2012. gada 31. maijs

Par bērnu audzināšanu

Kā jau kādu reizi atpakaļ, Māmiņdienas un dēla dzimšanas dienas noskaņās, solīju, apkopoju šādas tādas savas domas par bērnu audzināšanu. Nedaudz no cita skatu punkta kā pagājušajā reizē.
Šoreiz manas domas ne tik egoistiskas :) bet vairāk arī par to, ko es bērnam varu dot.
Esmu dzirdējusi vairākas mammas sakām, ka viņām tā patīk bērni zīdaiņa vecumā, kad viņi ir ucināmi un bužināmi. Es esmu sapratusi, ka man gan patīk bērni no 3 gadiem, kad viņi ir kļuvuši par, iespējams spurainām, personībām, un paši viskautko sadomā un atklāti paziņo savas vēlmes un viedokli.

Bet nu jā, pēdējā laikā arvien vairāk domāju par to, ko es gribu dot un iemācīt saviem bērniem. Viena lieta, ko gribu saviem bērniem iemācīt ir šķietami pavisam elementāra - nemēslot un izvairīties no liekas atkritumu veidošanas. Pati pēdējā punktā neesmu super paraugs un ne vienmēr piedomāju, kā mazāk atkritumus radīt, bet tik elementāri, lai nemet gružus zemē, bet gan miskastē, varu jau tagad mācīt. Un auduma maisiņa paņemšanu uz veikalu + plastmasas maisiņu atkārtotu lietošanu šķiet arī jau var sākt mācīt (ar savu piemēru).
Otra, ne tik viegli definējama lieta, ir pieklājība un saskarsmes kultūra. Šeit šķiet paldies jāsaka arī bērnudārza audzinātājām, jo lūdzu un paldies jau ir tā iegājies, ka nesaprotu, pa kuru mirkli bērns to iemācījās. Gribu, lai mani bērni ciena apkārtējos un māk ar viņiem sarunāties un sadarboties. Šis punkts ietver arī manu vēlmi, lai bērni nav glaimotāji, bet savā komunikācijā ir patiesi, taču māk pateikt arī labas lietas (tai skaitā komplimentus) un pateikties, ja otrs cilvēks to ir pelnījis. Kāpēc tik daudz par šo punktu piedomāju? Jo latviešiem bieži vien ir problēmas sarunāties, sasveicināties un nereti pat noskaidrot sev nepieciešamo informāciju. Bet ar šīm prasmēm cilvēkiem ir daudz vieglāk dzīvot :)
Trešā lieta, ko es gribētu: lai mani bērni neaizmirst nepārtraukti sevi attīstīt, ne vien tīri zināšanu un prasmju ziņā, bet arī personas īpašību un redzesloka ziņā. Negribu, lai mani bērni, jau lieli būdami, kļūtu par rutīnas vergiem ar pārāk paredzamu dzīves veidu un ikdienu. Gribu, lai viņiem interesētu kas vairāk par nodrošinātu dzīvi ar stabiliem ienākumiem un savu mājokli, gribu, lai  viņiem ir savas aizraušanās, par kurām runājot acīs parādās tās īpašās liesmiņas, kas iedvesmo arī pārējos. 
Ja būs kaut vai šīs trīs lietas, man liekas, ka cilvēks nebūs zemē metams un būs spējīgs tālāk dot sabiedrībai derīgu ieguldījumu.
Un kuras lietas Tu gribētu ieaudzināt saviem bērniem?

2 komentāri:

Zkss teica...

Pirmie divi punkti-mums kaut kā iegājušies nemanot, īpaši par to nepiedomājot. Tā ir ikdiena. Auduma maisiņi tiek lietoti jau 4-5 gadus, atkritumus nemētājam, aiz sevis savācam un uz ielas aizrādam arī citiem...
Bet vot 3.punkts! Par šito arī jau labu laiku gan piedomāju. Ļoti vēlos, lai mani bērni neizaug par garlaicīgiem snobiskiem mietpilsoņiem:) Nākas daudz runāt, stāstīt, pirkt un citādi "vilkt" mājās dažādu literatūru, dāvināt savdabīgas grāmatas, darīt inčīgas lietas, un protams-pašiem tādiem būt, par kādiem gribam izaudzināt savus bērnus!

Elīna teica...

nu tā jau laikam ir, ka pašiem no 3.punkta vieglāk atradināties un vairāk pie tā jāpiedomā :)
pašiem tādiem būt, par kādiem gribam izaudzināt savus bērnus! - šie laikam zelta vārdi :)