trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Starp svētkiem

Decembrī to svētku tik daudz, ka nebrīnos, ja kādam uznāk svētku depresija vai nevēlēšanās svinēt. Aiz muguras mana darba balle, darba pasākums bērniem un bērnudārza eglīte. Priekšā vīram darba Ziemassvētku pasākums un paši svētki. Un tam visam pa vidu - katru nedēļu vismaz viena jubileja kādam no ģimenes loka. Tāda sajūta, ka decembris ir par un ap dāvanām un ciemošanos/pasākumiem.
Viegli no tā visa nogurt.
Un tie rūķi, salaveči un Ziemassvētku vecīši - ar ko viņi atšķiras? vai viens un tas pats? Un kāpēc viņš dāvanu nes vairākas reizes? Un kāpēc vecākiem ne vienmēr nes? Un vai vispār ir vajadzīgs Ziemassvētkos rūķis ar dāvanām, ja pirmais šogad satiktais rūķis atnesis šitik daudz lego?
Mans 3,5 gadnieks pāris dienu laikā piedzīvoja pirmos 2 savus rūķus, kas nekautrējās atnākt. Ar pirmo bija salīdzinoši drošs un iesaistījās aktivitātēs, bet tad brangais vecītis netīšām uzkāpa uz rokas pirksta. No otrā vecīša šī iemesla dēļ tika ievērota krietna distance un piesardzība - pēc dāvanas gan aizskrēja ātri. Pēc tam prasījām, vai patika rūķis. Jā! Jo nekāpa uz pirkstiem. Cerams pēc gadiem par to visu tikai pasmiesimies.
Bet par pozitīvajām lietām (kuras šajā laikā arī ir daudz) - iesaku ideālu alternatīvu bērnu saldumu (konfekšu) pakai - Skrīveru saldumiem ir šādi gardi un veselīgi našķi.
Mierīgu un sirsnīgu jums šo pirmssvētku laiku un spēju nepazaudēt patiesās vērtības!

Nav komentāru: