piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

Es lasu grāmatas. Un Tu?

Vispirms sākšu ar atzīšanos, ka grāmatas pēdējos gados lasu mazāk kā gribētos un kā mēdzu, bet tik un tā pieskaitu sevi pie lasītājiem. Lasīt iemācījos agri, pirms 5 gadiem noteikti. Neatceros pati šo procesu, arī mamma teica, ka man lasīšana viegli aizgāja un viņa īpaši neko nemācīja (tajā laikā viņa audzināja 1.klasītes, tāpēc lasīt mācīšana bija ikdiena). Bet atceros, ka laikā kad vēl negāju skolā, vecāki bija darbos, brāļi - skolā, bet vecmamma un vectēvs vēl gulēja, es parasti ielavījos vecmammas istabā, kur bija bērnu grāmatu skapis un lasīju. Vispār līdz kādai 4.klasei vispār lasīju visas grāmatas pēc kārtas, reizēm pa pāris grāmatām dienā. Mājās mums bija daudz grāmatu, jo arī mamma un brālis bija lieli lasītāji. Vidusskolā izvēlējos literatūru apgūt pastiprināti un daudz lasīju patiesi labas literatūras. Paldies par to manai  literatūras skolotājai Dacei Simsonei!


Nāca studiju gadi, kad arī daudz lasīju, bet tikai akadēmisko literatūru. Pēdējos gados cenšos sevi uzturēt lasīšanas formā, bet ķermenis biežāk kā es gribētu nesatricināmi prasa miegu tā vietā.
Pagājušajā nedēļā ieinteresēju savus twitter sekotājus ar tādu interesantu topu kā 30 grāmatas, ko jāizlasa līdz 30 gadiem. Ja nevari izlemt, kuru grāmatu nākošo lasīt, vari ieskatīties arī sarakstā, kurā minēta 1001 grāmata, ko dzīves laikā jāizlasa. Ir izveidoti arī vairāki topu varianti par latvieši literatūru. Vārdu sakot, ir kur smelties iedvesmu lasīšanai (vai apstiprinājumu, ka šo grāmatu nu gan vajadzētu izlasīt).
Kāpēc es lasu? Tāpēc, ka tā var gūt jaunas zināšanas, iepazīt labāk cilvēku pasauli, attīstīt savu pasaules uztveri un valodas lietojumu, un vēl daudzas lietas.
Nereti lasu vairākas grāmatas vienlaicīgi. No šī netikuma šogad mēģināšu atbrīvoties.
Un turpmāk centīšos arī blogā pastāstīt par grāmatām, ko esmu izlasījusi.

Kā Tev ir ar lasīšanu? Cik liela tai nozīme? Un kāda ir Tava mīļākā grāmata? Un pēdējā grāmata, ko izlasīji? 

5 komentāri:

RitaGri teica...

Sākšu ar jautājumiem no otra gala. Pēdējā grāmata, ko bezelektrības dienās izlasīju bija "Saldās kurpītes", "Šokolādes" turpinājums. To gan esmu redzējusi tikai filmā. Bet tā sajutā ir arī šajā gramatā - noslēpumainā un burvīgā šokolādes smarža un garša. Un vēl -darbība noteik Monmartrā, ja esi tur bijis, tad liekas, ka dzīvo starp grāmatas varoņiem. Līdzīga klātbūtnes sajūta bija Šarlots Linkas "Rožu kopējā", ko arī izlasīju pagājušājā rudenī(kas man bija grāmatu lasāmais rudens, grāmatas pilnīgi stāvēja rindā, šobrīd ir maza pauzīte).Šajā grāmatā darbība notiek Gērnsijas salā, kur šobrīd strādā un dzīvo man tuvs cilvēks, pat pētīju bildes un karti fotoalbumā par šo salu, kas man ir uzdāvināts. Viena veida grāmatas nelasu, tās ir dažādas, bet patīk mūsdienu romāni, skandināvu darbi, kas ir arī savā ziņā nedaudz depresīvi. Par latviešu māksliniekiem(gleznotājiem). Arī S.Larssona "Meitene.."kaut gan kriminālromāni nav mana mīļākā lasāmviela. Aizrāva arī "Spēles.." un biju "iekritusi" "Krēslas" pasualē. Manai būtībai ir nepieciešama lasīšana.

Elīna teica...

Tieši vakar runājām ar draudzeni par to, ka vajag lasīt dažādas lietas un paplašināt savu pieredzi un redzesloku :)

Daiga teica...

Čau! :)
Lasīšana ir manas būtības daļa. Es bez grāmatām nevaru.
Lielākā problēma tikai tā, ka vienmēr girbu grāmatas pirkt. Jo tad, ja man grāmata patīk (un līdz šim tikai dažas nav patikušas), es gribu, lai tā būtu manā grāmatu plauktā. Un tā ir reāla problēma. :D Tā kā - tieši vakar saņēmos un pierakstījos bibliotēkā. :D Un šorīt pamanīju šo lasīšanas tēmu. (Es arī blogā plānoju ierakstīt par lasišanu, bet tagad vēl apdomāšu.) Paņēmu vakar "Klejotāju" (ko vēl nebija sanācis nopirkt), "Skārda bungas" un "Mīlestību holēras laikos". Visas tādas foršai biezas, nu, kā jau man patīk. :D
Vakar vakarā jau pieķēros Klejotājai un pārsimts lappuses pazuda kā nebijušas.
Pēdējās izlasītās grāmatas ir - Bada spēļu pēdējā - "Zobgaļssīlis", jo to man uzdāvināja jaungadā. :) Tā sērija man ļoti patika. Otra - "Brī Tanneres īsā otrā dzīve". Arī Meieres darbi man patīk. Aizrauj.
Pirms tam lasīju "Būdu" un pēc tās gan palika mieles. Nepaņe'ma mani tas stāsts. Bet tas varbūt tāpēc, ka esmu agnostiķe pēc pārliecības...
Kas vēl? Lasu daudz, ātri un parasti naktīs. Tādas grāmatas kā Krēsla un Bada spēles - vienmēr viena vai pusotrā naktī. Citādi es neprotu. Pa mazam gabaliņam lasīt man būtu mokas. Man vajag visu un uzreiz. Un vēlams pilnīgā klusumā, kad visi mani liek mierā. Tātad - naktīs. :) Esmu grāmatu tārps jau no bērnības.

Elīna teica...

Hm, bet kādēļ gan vairākas grāmatas vienlaicīgi lasīt lai būtu netikums? Tak varbūt katram dvēseles noskaņojumam sava :) - viena piektdienas vakaram, cita laiskāka svētdienas rītam.

Elīna teica...

Daiga, jā man šajā ziņā ir veicies un labprāt lasu grāmatas arī no bibliotēkas, aizņemos un aizdodu savas grāmatas
Elīna, manā gadījumā tas ir netikums, jo tad bieži vien grāmatu tik ilgi esmu atstājusi novārtā, ka vairs neatceros izlasīto saturu.